Runājot par dzimstības veicināšanas politiku Latvijā, cīņas karstumā mums būtu svarīgi paturēt prātā, ka valsts politikai nevajadzētu būt orientētai tikai uz to, lai pēc iespējas vairāk sieviešu pēc iespējas īsākā laikā piedzemdētu vairāk mazuļu.
Pārdomāta dzimstības veicināšanas politika ir daudz vairāk – tā nozīmē, ka valstij ir jāsniedz palīdzīga roka rūpēs par mazajiem cilvēkiem ne tikai gada vai pusotra garumā, bet līdz pat brīdim, kad mūsu valsts jaunie cilvēki ir gatavi par sevi parūpēties paši.
Citiem vārdiem – mums nevajadzētu pārlieku aizrauties ar vienkāršiem risinājumiem, cerot, ka ar vienu pabalstu varēs pārliecināt jaunās māmiņas laist pasaulē mazuli. Tā vietā būtu jārūpējas, lai atbalsts māmiņām, bērniem un ģimenēm ir ilglaicīgs un sabalansēts.
Pagājušajā gadā valdība pieņēma lēmumu palielināt minimālo māmiņalgu no 50 uz 100 latiem, kas nozīmē, ka aptuveni 40% Latvijas jauno māmiņu, sākot ar šo gadu, pirmos 12 mēnešus saņem divreiz vairāk nekā iepriekš.
Pagājušogad smagās sarunās tapušais tā sauktais "demogrāfijas ultimāts" paredz minimālā vecāku pabalsta palielinājumu arī nākamā gada budžetā līdz 140 latiem un tā izmaksas laiku - no 12 līdz 18 mēnešiem. Tas kopumā izmaksātu 18.5 miljonus latu. Taisnības labad jāatzīst, ka pagājušogad sakaitētā gaisotnē starp budžeta lasījumiem no dažiem politiķiem kategoriskā formā izteiktais ultimāts tika balstīts vairāk uz pieņēmumiem, nevis pierādījumiem par piedāvāto risinājumu ietekmi uz dzimstības pieaugumu.
Šobrīd strīdus ābols ir par to, vai viena pabalsta apmēra un izmaksas perioda palielinājums, tai skaitā lielo pabalstu saņēmējiem, patiešām ir pats efektīvākais veids, kā izmantot 18,5 miljonu latu, lai sasniegtu vēlamo rezultātu - dzimstības pieaugumu. Spriežot pēc OECD datiem un veicot rūpīgu to analīzi, redzam, ka secinājumi būtu gluži pretēji koalīcijas partneru ultimātam. Efektīvākais līdzeklis, kas varētu veicināt dzimstību un vienlaikus ļaut māmiņām pilnvērtīgi atgriezties darba tirgū, būtu valsts daļēji vai pilnībā apmaksātie pakalpojumi – bērnudārzs vai auklīte, brīvpusdienas skolās, faktiska bezmaksas izglītība u.c., kas nodrošina valsts atbalsta nepārtrauktību visos bērna vecumposmos. Straujākais dzimstības pieaugums vērojams tieši tajās OECD un ES valstīs, kurās ir augstāka sieviešu nodarbinātība un pietiekams atbalsts visā ģimenes cikla garumā ģimenes un darba sekmīgai apvienošanai. Galvenais uzsvars tiek likts uz ģimenei pieejamiem atbalsta pakalpojumiem sākot no bērnu pieskatīšanas iespējām līdz elastīgam darba laikam un attālinātajam darbam vecākiem ar maziem bērniem.
Lai to risinātu, LM jau spērusi būtisku soli, šogad valdībā panākot, ka ar šī gada 1. septembri katrai ģimene, kuras bērniem nav vietas pašvaldības bērnudārzā, no valsts saņems līdz 100 latu lielu atbalstu auklītes pakalpojumiem.
Lai to turpinātu risināt, LM piedāvāja un turpina piedāvāt koalīcijas partneriem demogrāfijas paketi, kurā ietvertie risinājumi kombinējami vairākos veidos. Trīs piedāvātie risinājumi ir:
1) Nodrošināt, ka brīvpusdienas skolās ir pieejamas ne tikai 1. un 2. klasē, bet līdz pat 9.klasei. Tas būtu atvieglojums ne tikai topošajām māmiņām, bet ļoti daudziem Latvijas bērnu vecākiem.
2) Ieviest ikgadēju pabalstu vecākiem, mazo cilvēku skolas gaitu uzsākšanai 30 vai 50 latu apmērā. Tas nozīmētu, ka visu Latvijas skolas bērnu vecāki ik gadu saņemtu atbalstu, lai iegādātu lietas (skolas somu, rakstāmpiederumus, burtnīcas utt.), kas nepieciešamas skolai. Šāds valsts atbalsts ne tikai palīdzētu reālajā dzīvē nodrošināt Satversmē ierakstīto apsolījumu par bezmaksas izglītību, bet arī veicinātu nevienlīdzības jautājuma risināšanu. Patlaban ir vecāki, kas savus bērnus gluži vienkārši nevar atļauties apgādāt ar nepieciešamo skolai un valsts nedrīkstētu pieļaut, ka bērni no tā cieš.
3) Palielināt bērna piedzimšanas pabalstu, proti, summu, ko ģimene saņem vienreiz, bērniņam piedzimstot. LM piedāvā par otro un katru nākamo bērnu izmaksāt ģimenēm papildu piemaksu 50 līdz 100 latu apmērā. Praktiski šāds solis nozīmētu pakāpeniski sākt stimulēt to, lai ģimenes pieņem lēmumu laist pasaulē divus un vairāk bērnus, jo, kā demogrāfijas eksperti pareizi ir norādījuši, Latvijas problēma ir tā, ka daudzas ģimenes neizvēlas kļūt par divu, vēl retāk - vairāk bērnu ģimenēm. Vienlaikus šāds solis neietekmētu sieviešu atgriešanos darba tirgū.
Visi trīs soļi kopā iecerēti kā sākums pārdomātai un sabalansētai demogrāfijas politikai. To trūkums, iespējams, ir tas, ka tie nav ietverami vienā skaļā sauklī, ko var daudzkārt atkārtot – to izklāsts un pamatojums prasa laika un piepūli. Taču saprātīga un izsvērta demogrāfijas politika man ir svarīga, un es turpināšu iebilst pret tās nonivelēšanu līdz priekšvēlēšanu saukļiem.