Lai izvērtētu progresu Baltijas jūras ekoloģiskās situācijas uzlabošanā, 3.oktobrī Kopenhāgenā notiks Baltijas jūras reģiona vides ministru tikšanās.
Kā norādīts Pasaules Dabas Fonda (World Wide Fund for Nature – WWF) jaunajā ziņojumā par Baltijas jūras rīcības plāna izpildi – visas valstis, bet jo īpaši Krievija, Lietuva un Latvija būtiski atpaliek no plānotā un nav turējušas visus savus solījumus un veikušas visas vajadzīgās aktivitātes Baltijas jūras situācijas uzlabošanai.
Pirms sešiem gadiem vides ministri no deviņām Baltijas jūras piekrastes valstīm parakstīja Baltijas jūras rīcības plānu (Baltic Sea Action Plan). Plāna mērķis bija glābt Baltijas jūru, apvienojot reģiona spēkus un izvirzot konkrētas darbības, kas katrai valstij jāveic, lai sasniegtu labu Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli līdz 2021. gadam. Šī gada oktobrī ministri plāno tikties sanāksmē, lai izvērtētu nacionālo programmu efektivitāti un aplūkotu progresu ekoloģisko mērķu sasniegšanā.
Pasaules Dabas Fonda un tā partnerorganizāciju veiktajā pētījumā visas reģiona valstis ir saņēmušas vāju vērtējumu sasniegtajā progresā, bet Latvija, līdz ar Lietuvu un Krieviju, ierindojušās pēdējā trijniekā. Jāņem vērā, ka pētījums veikts, izmantojot publiski pieejamo informāciju par valstu progresu, un atklāj ne vien valdību neturētos solījumus, bet arī nepārskatāmo, sabiedrībai neskaidro valstu atskaitīšanās sistēmu. Vājā atskaitīšanās un monitoringa sistēma ir viens no labākajiem veidiem, kā valstis izlokās no būtiskiem jūras ekosistēmas uzlabojumiem un atliek aktivitātes, ko pašas ir apņēmušās izdarīt.
«Situāciju vēl absurdāku padara fakts, ka Baltijas jūras reģions ir viens no bagātākajiem reģioniem pasaulē; cilvēki ir labi izglītoti un Baltijas jūras ekoloģiskās situācijas uzlabošanai ir gan sabiedrības, gan politiskais atbalsts,» norāda Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras programmas vadītājs Ingus Purgalis.
Viens no iemesliem, kāpēc valstu valdības tomēr nespēj izpildīt savas apņemšanās un jūras stāvoklis būtiski neuzlabojas varētu būt tas, ka Baltijas jūras stāvoklis ilgstoši ir ticis aplūkots tikai kā vides problēma, bet, kā izpētīts citā nesen iznākušā WWF pētījumā – tas jāaplūko arī kā ekonomisks un sociāls aspekts.
Ja netiks uzlabota Baltijas jūras situācija, tas ne vien vēl vairāk pasliktinās vides stāvokli jūrā, bet arī samazinās ekonomisko izaugsmi un jaunu darba vietu radīšanas iespēju.
Atveseļojot Baltijas jūras ekosistēmu, līdz 2030.gadam būtu iespējams izveidot 550 000 jaunas darba vietas un palielināt reģiona pievienoto vērtību par 32 miljardiem eiro gadā, noskaidrots WWF pasūtītajā pētījumā, ko veikusi Boston Consulting Group.
«Lēmumiem par Baltijas jūras nākotni ir jābūt holistiskiem, izvērtējot kas ir visizdevīgākais – gan no sociālekonomiskā, gan ekoloģiskā skatu punkta. Ceram, ka kolektīva iesaistīšanās varētu tikt novērota jau nākamajā Baltijas jūras Ministru tikšanās laikā 3.oktobrī, Kopenhāgenā,» uzsver Hakans Virtens, WWF Zviedrija vadītājs.
Latviju sanāksmē 3.oktobrī pārstāvēs Vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.
«Ceram, ka Latvijai būs konkrēts redzējums, kā nākotnē izpildīt apņemšanās, kas tika apstiprinātas HELCOM Baltijas jūras rīcības plānā. Tāpat ceram, ka valsts aizstāvēs godīgas, pārskatāmas un viegli saprotamas atskaitīšanās sistēmas par valstu progresu izveidi, lai tomēr izdotos sasniegt rīcības plāna mērķi – labu Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli līdz 2021.gadam, kā arī veicinātu ilgtspējīgu ekonomisko attīstību reģionā,» norāda Purgalis.
Abi pētījumi atrodami Pasaules Dabas Fonda mājas lapā.