Par mediju vidi atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātus satraukusi vēsts par MTG grupas komerctelevīzijas kanālu – TV3 un LNT – aiziešanu no bezmaksas apraides, tomēr komisijai pagaidām nav izdevies atrast risinājumu šai situācijai.
Otrdien Cilvēktiesību komisijas sēdē, kur tika apspriesta obligātās apraides nodrošināšana pēc pašreizējā regulējuma beigām, izvērsās plašas diskusijas par to, kādas sekas būs MTG lēmumam no 2014.gada 1.janvāra pārtraukt TV3 un LNT darbību bezmaksas apraidē.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja vietniece Aija Dulevska pauda, ka izveidojusies situācija būtu jālabo ar ārkārtas metodēm un ir vērtējama kā sekas tam, ka līdz šim Latvijā nav bijis vienotas mediju politikas. Tas arī mazinājis iespējas pretoties Krievijas "maigās varas" izplatībai ar kvalitatīvu vietējā "ražojuma" mediju saturu.
TV3 un LNT aiziešana no bezmaksas apraides satraukusi arī Satversmes aizsardzības biroju un Aizsardzības ministriju – šo institūciju pārstāvji komisijas sēdē uzsvēra, ka pēc nākamā gada 1.janvāra, kad Latvijā paliks vien divi bezmaksas televīzijas kanāli, būtiski sašaurināsies iedzīvotāju intereses iegūt objektīvu informāciju.
"Latvijā īsti vairs neizpaužas "maigā vara", bet gan Krievijas interešu transportācija caur elektroniskajiem masu medijiem," pauda Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis.
Dulevska arī norādīja, ka, NEPLP, tāpat kā Cilvēktiesību komisijas deputāti, uzskata, ka pašreizējā situācijā labākais risinājums būtu atcelt obligāto bezmaksas apraidi, jo šī prasība, iespējams, kļuvusi par kavēkli jaunu komerckanālu ienākšanai bezmaksas apraidē.
Tāpat esot risināms jautājums par valsts finansiālu atbalstu medijiem, piemēram, uzticot arī komerckanāliem daļu no sabiedriskā pasūtījuma, kura sagatavošana tiek finansēta no valsts budžeta, pauda "Lattelecom" pārstāvis Toms Meisītis.
Latvijas Raidorganizāciju asociācijas vadītāja Gunta Līdaka uzsver, ka jau patlaban Latvijā ir viena no "viskatastrofālākajām" situācijām ar nacionālā satura veidošanu, proti, vietējā "ražojuma" satura īpatsvars Latvijas televīzijas kanālos esot viens no mazākajiem Eiropā.
Savukārt LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte uzsvēra: "MTG aiziešana ir krīzes rezultāts, tur nav jāmeklē intrigas. Ar pašreizējiem reklāmas ieņēmumiem izdzīvot un saražot kvalitatīvu saturu ir ļoti, ļoti grūti."
Atsevišķi komisijas deputāti, piemēram, Janīna Kursīte-Pakule uzsvēra, ka pašreizējā situācijā vienīgais risinājums ir valsts finansējuma palielināšana medijiem. "Vai Latvijas mediju telpa ir mazāk svarīga par "Liepājas metalurgu", kur valsts ielika 52 miljonus latu?" retoriski vaicā deputāte.
Diskusijas par situāciju, kas izveidosies pēc LNT un TV3 aiziešanas no bezmaksas apraides deputāti turpinās arī trešdien.
Jau mediju grupas "Modern Times Group" nolēmusi, ka no nākamā gada kanāli TV3 un LNT būs pieejami tikai maksas platformās, kas ļaus oriģinālsatura īpatsvaru šajos kanālos palielināt par aptuveni trešdaļu. Kļūšana par maksas kanāliem ļaus nākamgad kanālos TV3 un LNT palielināt Latvijā veidoto oriģinālsaturu par aptuveni trešdaļu, kas kopā ar kvalitatīvu ārzemju saturu veido LNT un TV3 pievilcību, uzskata MTG. Pēc MTG aplēsēm, šīs izmaiņas skars 6-7% skatītāju, kuri pašlaik televīziju skatās tikai bezmaksas apraidē.