Pēc vecāku vainošanas vardarbībā, ko paši pieaugušie noliedz, no kādas Rīgas ģimenes izņemti trīs bērni.
Kamēr pieaugušie strīdas ar atbildīgajām iestādēm, bērni nu jau 148 dienas dzīvo bērnu namā, trešdien ziņo laikraksts "Diena".
Rīgas bāriņtiesā un Administratīvajā rajona tiesā situācija risinās lēni, to kavē gan vecāku ilgstoši noraidošā attieksme un aizdomas pret abām iestādēm, gan atbildīgo amatpersonu iniciatīvas trūkums, norāda laikraksts.
Bērnu tēvs, 54 gadus vecs inženieris, kuram pieder neliela firma un nav tā dēvēto kaitīgo ieradumu, laikrakstam stāstījis, ka kādu dienu, ierodoties skolā, atklājis, ka jaunākā sešgadīgā meita matemātikā nav pierakstījusi mājas uzdevumu. Šo jautājumu abi esot pārrunājuši skolas pagalmā, un pēc tam tēvs meitas plecam esot piedūris roku, tādējādi it kā parādot virzienu, kurp jāiet uz stundu.
Skolas sociālā pedagoģe gan laikrakstam notikušo raksturo kā vardarbību. Todien viņa ziņojusi pašvaldības sociālajam dienestam, ka tēvs saniknots tvēris bērnu aiz matiem un rāvis uz skolas pagalmu. Negaidot stundu beigas, skolā ieradās bāriņtiesas pārstāvis, kurš intervēja ne tikai jaunāko, bet arī pārējās divas meitas. Secināts, ka bērni no ģimenes nekavējoši jāizņem, un viņi nonāca krīzes centrā.
Dažas dienas vēlāk par šo notikumu ierosināts kriminālprocess. Valsts policijā informē, ka, veicot pārbaudes krīzes centra dokumentos, bērniem nav konstatēti miesas bojājumi, par kādiem varētu iestāties kriminālatbildība. Emocionālās vardarbības izmeklēšanu vairāk nekā trīs mēnešu laikā policija nav pabeigusi.
Bāriņtiesas lēmumu vecāki apstrīdēja Administratīvajā rajona tiesā, kuras sēdes notika augusta sākumā. Liecināt par labu ģimenei bija ieradusies kaimiņu ģimenes pārstāve, mātes pilngadīgais dēls no pirmās laulības, kas iepriekš arī dzīvojis kopā ar patēvu, kā arī vienas meitas klases audzinātāja. Otras meitas klases audzinātāja sniegusi pozitīvu liecību rakstiski.
Liecinieku nopratināšanā vidējās meitas audzinātāja, kas skolā strādā 35 gadus, uzsvēra, ka abus vecākus pazīst kā sabiedriskus, inteliģentus un mierīgus cilvēkus. Skolotāja arī apmeklējusi meitenes sociālās aprūpes iestādē. Viņas raudājušas, lūgušās uz mājām. Skolotāju ļoti satraucis arī tas, ka vidējā meita aprūpes centrā bija lauzusi roku un bijuši arī citi diezgan nopietni veselības traucējumi. Vecāki laikrakstam stāstījuši, ka pēc traumas bērnu pie ārsta aizveduši viņi paši. Krīzes centra darbinieki veselu diennakti lauztajai rokai neesot pievērsuši pienācīgu uzmanību.
Rīgas bāriņtiesas pārstāvis gan tiesā uzsvēra – liktenīgajā maija dienā, intervējot bērnus, noskaidrots, ka vardarbība šajā ģimenē esot ilgstoši.
Pamatojot nepieciešamību nekavējoši vecākiem pārtraukt bērnu aizgādības tiesības, bāriņtiesa arī min, ka meiteņu tēvs 1989. gadā ir ārstējies psihiatriskajā slimnīcā un līdz 1996. gadam bijis uzskaitē kā sabiedriski bīstama persona ar psihiskām novirzēm. Tolaik viņš esot draudējis nogalināt savu pirmo sievu un dēlu, izdarīt pašnāvību. Vardarbībā vainotais tēvs tiesā minēto diagnozi gan skaidro ar to, ka padomju laikā viņu par vājprātīgu un sociāli bīstamu padarīja Latvijas PSR Valsts drošības komiteja, kuras darbiniece bijusi viņa pirmā sieva.
Administratīvās rajona tiesas sēdē tiesnese Aija Reitupe pieņēma starplēmumu, ka līdz nākamajai tiesas sēdei 4. oktobrī vecākiem jāveic tiesu psiholoģiskā ekspertīze. Taču vecāki, vīlušies iespējā bērnus nekavējoši dabūt mājās, nozīmēto ekspertīzi ignorējuši. Tiesas lēmuma nepildīšanu viņi laikrakstam pamatojuši ar aizdomām, ka bērnus ģimenei ciniski un nežēlīgi atņēmušas amatpersonas, kas varētu būt saistītas ar noziedzniekiem, kas nodarbojas ar cilvēku tirdzniecību, pārdodot bērnus adopcijai ārzemēs. Tādēļ laika posmā no augusta līdz oktobrim viņi rakstījuši sūdzības dažādām instancēm. Tā rezultātā administratīvās tiesas process ir ieildzis. Nākamā sēde nozīmēta uz novembra vidu.
Jaunajā mācību gadā trīs māsas, dzīvojot bērnunamā, turpina mācīties savā agrākajā skolā – tikai otrajā, ceturtajā un sestajā klasē. Skolas direktore, kas dienā, kad bērni tika izņemti no ģimenes, sociālās pedagoģes sastādīto iesniegumu pašvaldības sociālajam dienestam neparakstīja (šāds dokuments sekoja trauksmes zvanam), saka, ka nav iedomājusies, ka notikušajam būs tik nopietnas sekas. "Man likās, ka vecākus izsauks uz sociālo dienestu, veiks pārrunas un tajā pašā dienā bērnus atlaidīs," laikrakstam stāstījusi direktore.