Īrija kļūs par pirmo eiro zonas „problēmu” valsti, kura atkal sāks dzīvot bez Eiropas Savienības finanšu, Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) atbalsta.
Līdz šim laikam Īriju minēja līdz ar Grieķiju, Portugāli, Spāniju un Kipru. Pēc 2008. gada šīm valstīm nācās lūgt ārējo palīdzību daudzu miljardu apmērā. Tomēr jau no 15. decembra Zaļā sala pametīs problēmvalstu sarakstu un atgriezīsies gandrīz pie normālas finanšu dzīves, – ziņo newsru.com.
2014. gadā pirmo reizi krīzes laikā gaidāms primārais budžeta pārpalikums, t.i., valsts ienākumi pārsniegs tās izdevumus, ja neņem vērā līdzekļus, kuri tiek izmantoti valsts parāda apkalpošanai. Turklāt Īrija ir uzkrājusi rezerves – apmēram 25 miljardus eiro.
Tagad valsts pilnā apjomā varēs atgriezties parādu tirgos, t.i., atkal piedāvāt savas valsts obligācijas privātiem investoriem, nevis būt atkarīgai no finanšu atbalsta.
Tādējādi oficiāli beigsies trīs gadus ilgā programma, kuras ietvaros Īrijai tika piešķirta steidzama kredītlīnija 85 miljardu eiro apmērā, no kuriem 17,5 miljardus eiro nodrošināja Dublina. ES, ECB un SVF palīdzības saņemšanai no Īrijas valdības pieprasīja ieviest stingras taupības režīmu un konsekventu valsts finanšu sanāciju.
Izvirzīto nosacījumu izpildi regulāri pārbaudīja šo triju kreditoru pārstāvji – tā saucamais „trijnieks”. Patlaban valsts valdība visādā gadījumam vienoties ar Briseli par jaunas, apdrošināšanas kredīta līnijas atvēršanu 10 miljardu eiro apmērā, lai nenonāktu liekā atkarībā no biržas noskaņojuma.
Īriem nācās „savilkt jostas” jau 2008. gadā, kad valstī ASV un Lielbritānijā, ar kurām Īrijas ekonomika ir saistīta, sākušās finanšu krīzes dēļ, un pārplīsušā burbuļa vietējā nekustamo īpašumu tirgū dēļ bankas kļuva nestabilas un to glābšanai nācās izmantot nodokļu maksātāju naudu. Parādu krīzes dēļ valsts iedzīvotāji zaudēja daudzas sociālās garantijas un saskārās ar nopietnu nodokļu sloga pieaugumu, bet radikāls valsts izdevumu samazinājums un smagā recesija noveda pie strauja bezdarba pieauguma (apmēram no 4% līdz 15%).
Tomēr, kaut gan valsts finanšu stāvoklis ir nostabilizējies, arvien viss ir tālu no ideāla. Tā, valsts budžeta deficīts nākamajā gadā sastādīs 4,8% no IKP, kaut gan eiro zonā maksimāli pieļaujami ir 3%. 2012. gadā šis rādītājs sastādīja 8,2%. Tālākie Īrijas panākumi ir atkarīgi no valsts ekonomikas izaugsmes tempiem, kuru motors patlaban ir eksports – šajā valstī izvietoja ražošanas un servisa centrus daudzas transnacionālās, vispirms ASV korporācijas. Pozitīvus impulsus no iekšējā tirgus pagaidām nenākas gaidīt.
Atzīmēsim, ka Īrija pati nolēma atteikties no finanšu palīdzības. Šī gada jūnijā SVF nolēma, ka valsts izpilda pretkrīzes programmas nosacījumus, un akceptēja kārtējo kredītu. Tad SVF Izpildkomitejas priekšsēdētājs Deivids Liptons konstatēja, ka Īrija var rēķināties ar palīdzību, jo valsts 2,5 labi strādāja, kontrolējot budžeta deficītu un ekonomikas stāvokli. Tās valsts parāds, kā sagaidāms, šogad sasniegs maksimumu, bet ekonomikas attīstības tempi pieaugs nākamgad.
Tomēr 14. oktobrī valsts premjerministrs Enda Kenijs valdošās partijas „Fine Gal” kongresā paziņoja par ārkārtas finanšu palīdzības perioda beigām.