Daudzo pētījumu rezultātā zinātniekiem izdevās atklāt jaunu dinozaura paveidu, kuram bija stiprs galvaskauss un lieli zobi ASV Jutas štatā, Eskalantes pilsētā. Jaunā dinozauru suga pēc zinātnieku domām ir tiranozaura Tyrannosaurus Rex priekštecis, kuru uzskatīja par niknu plēsoņu, kurš uz Zemes dzīvoja apmēram pirms 70 milj. gadu.
Jaunais dinozaurs „asiņainais karalis”
Dinozauru dzīve jau pirms 80 milj. gadu uz Zemes ļauj paleontologiem atvirzīt mezozoja „caru” rašanos par 10 milj. gadu. Rendals Irmis atzīmē: „Mūsu atklātais Lythronax, tāpat kā pārējie tiranozauri evolūcijas bumu pārdzīvoja pirms 95 – 80 milj. gadu, kad Ziemeļamerikā iekšējā jūra bija vēl liela. Jūras viļņu „ielaušanās” veicināja liela salīdzinoši nelielu, izolētu sauszemes iecirkņu rašanos, bet tas deva dinozauriem iespēju attīstīties dažādos evolūcijas ceļos”. Irmisa paleontologu grupa arī atzīmēja, ka jaunās dinozauru sugas atstāja nogulumus krīta perioda vidū. Atzīmēsim, ka štata dienvidu daļā atrodas „Lielās kāpnes” – milzīgs kalnu masīvs, kurš izveidojās jūrā Amerikas vidū. Tieši šis kalns satur pārakmeņojušās dažādu dzīvnieku atliekas, – vēsta profi-forex.org.
Asiņainais karalis – Tyrannosaurus Rex priekštecis
Zinātnieki domā, ka jaunā dinozaura suga Lythronax Argestes ir tāls Tyrannosaurus Rex priekštecis, kuri dzīvoja uz Zemes par 10 – 12 milj. gadu vēlāk nekā atklātā dinozauru suga. Šo dzīvnieku tuvo radniecību nosaka vairāki faktori. Pirmkārt, abiem dinozauru tipiem ir milzīgi ilkņi un vienāda galvaskausa uzbūve. Tāpat daudzi zinātnieki apgalvo, ka Lythronax Argestes un Tyrannosaurus Rex dzīvoja vienāda tipa areālos.
Pētījumu rezultātā zinātnieki secināja, ka šis dinozauru tips varēja stāvēt uz divām pakaļkājām. Dinozauram bija biezs galvaskauss un binokulāra redze. Dinozaura ķermenis sasniedza līdz 7,5 m garumu, bet dzīvnieka masa varēja pārsniegt 2,5 t. Zinātnieki ir pārliecināti, ka Lythronax Argestes bija galvenais plēsējs perioda ekosistēmā.
Jauno izrakto dzīvnieku zinātnieki nosauca par „asiņaino karali”. Šo nosaukumu dzīvnieks ieguva lielo zobu un līdera pozīcijas citu tipu dzīvnieku vidū dēļ.
Zinātnieku secinājumi par atklājumiem
Atrastā dzīvnieka atliekas, t.i., kauli tika novietoti Soltleiksitijas Dabas vēstures muzejā, kurš atrodas Jutas štatā. Zinātnieki izstādīja dinozaura atliekas muzeja apmeklētājiem. Pirmo reizi par šī dzīvnieka atrašanu zinātnieki pastāstīja rakstā, kurš publicēts zinātniskajā žurnālā Plos One. Kā tiek atzīmēts rakstā, dzīvnieka kauli tika atrasti Jutas štata austrumu daļā. Par atlieku izrakumu iniciatoru 2009. gadā kļuva Zemes izmantošanas federālā biroja darbinieki.
Klermontas Reimonda Alfa vārdā nosauktā paleontoloģijas muzeja kurators Endro Fiarki pauž savu izbrīnu par to, ka vissenāko dinozauru atliekas atrastas Ziemeļamerikas kontinenta dienvidu daļā. Kaut gan paleontologi sākotnēji apgalvoja, ka dzīvība radās tieši Āzijā un Ziemeļamerikas ziemeļu rajonos. Tāpat daudzi paleontologi apgalvo, ka tiranozauri dzīvoja teritorijā no Meksikas līdz Aļaskai.
Tā, zinātnieki nonāk pie secinājuma, ka tiranozauri parādījās tieši Ziemeļamerikas rietumos Laramīdijā, kuras pastāvēšana tiek datēta ar krīta perioda vidu un beigām. Tieši tādēļ var ar pārliecību runāt par to, ka tiranozauriem ir Amerikas saknes.
Atgādināsim, ka līdz šodienai zinātniekiem ir izdevies atklāt vairāk nekā 500 dažādas dinozauru dzimtas un 1000 sugas, kuras klasificē divās grupās: putnu iegurņa un ķirzaku iegurņa dinozauros.