Maisu un klozetpodu liktenis

foto: ecocollaps.ru
foto: ecocollaps.ru

Eiropas Savienība lūdz aizliegt plastikāta maisus, kā arī pēta ūdens noliešanas normas, meklējot ekoloģiskāku klozetpoda modeli.

Pēc Eiropas Komisijas datiem eiropietis vidēji izmanto teju divus simtus plastikāta maisu gadā. Vācijas iedzīvotājiem salīdzinājumā ar daudziem kontinenta kaimiņiem ir lielāka ekoloģiskā apzinība. VFR maisu patēriņš sastāda 65 gabalus gadā uz cilvēku, kas vienalga ir daudz no otrreizējo izejvielu savākšanas un pārstrādes, ķīmiskās ražošanas un atkritumu uzkrāšanās, Pasaules okeānā redzes viedokļa. Praktiskie un lētie plastikāta maisi rada nelabojamu kaitējumu apkārtējai videi, tādēļ to izmantošana ir jāierobežo.

Apkārtējās vides aizsardzības komisārs Janezs Potočniks aicināja Eiropas Savienības dalībvalstu valdības ierobežot plastikāta maisu izmantošanu, pirmkārt, bezmaksas maisu lietošanu tirdzniecībā. Eiropas Savienība ir gatava atļaut savām dalībvalstīm patstāvīgi nolemt, ar kādām metodēm cīnīties par atbrīvošanos no plastikāta – vai no lietotājiem par tiem jāiekasē maksa, kā tas, piemēram, notiek Vācijas tirdzniecības tīklos, kuri pārdod pārtikas produktus, vai aizliegt. Saskaņā ar Potočnika solījumiem gan maisu aizliegums, gan arī maisu pārdošana paliek ES dalībvalstu kompetencē, bet Eiropas Savienība aktīvi uzstāsies par vienotu – ierobežojošu direktīvu ieviešanu, – ziņo rg-rb.de.

Atšķirībā no maisiem, ar kuriem Eiropas Komisijā ir pilnīga skaidrība, cita, delikātāka ekoloģijas tēma nodarbina ES ekspertus: vai pareizi realizē ūdens noliešanu Eiropas klozetpodi? Par normas meklējumiem jau 2011. gadā domāja Progresīvo tehnoloģiju pētījumu institūts (Institut für vorausschauende technologische Studien), viena no septiņām Eiropas Savienības zinātniskajām organizācijām. Tā speciālisti detalizēti pētīja šo jautājumu – veica izmēģinājumus un sūtīja aptauju lapas ES dalībvalstu kompetentiem orgāniem, organizēja vairākas „ieinteresēto pušu ar darba rezultātu prezentāciju” tikšanās Seviljā un Briselē, un beidzot nonāca pie secinājuma, ka par ūdens patēriņu ir atbildīga tvertnes konstrukcija un lietotāja ieradumi, bet sēdekļa dizains šajā jautājumā ir sekundārs. Tātad tualetes apmeklējuma laikā Eiropā vidēji tiek patērēti 6 l ūdens, bet pisuāra lietošana – ne mazāk kā 1,5 l. Tas ir daudz, secināja ekspertu padome, kuru sasauca ūdens noliešanas problēmas izpētei. Par zinātniskā darba rezultātu kļuva „ekoloģiskā klozetpoda” parametru izstrāde, kura noliešanas normai jāaprobežojas ar 5 l, un pisuāra izstrāde, kurš patērēs ne vairāk par litru. Vēlamo daudzumu – 3 l un 0,5 l nesasniedz neviens no patlaban pastāvošajiem modeļiem, kas netraucēs Eiropas Komisijai izstrādāt speciālu etiķeti, kura ļaus atšķirt ekonomiskos klozetpodus no patvaļīgi tērējošiem ūdeni klozetpodiem. Atšķirībā no aizliegtajiem energoietilpīgajiem putekļu sūcējiem vai spuldzēm, Eiropas ražotāji varēs lemt klozetpoda likteni patstāvīgi. Un paldies par to.


Написать комментарий