Eiropas Antibiotiku piesardzīgas lietošanas dienā, Latvijas veterinārmedicīnas jomu pārstāvošās iestādes un organizācijas – Pārtikas un veterinārais dienests, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultāte, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts Bior un Latvijas Veterinārārstu biedrība, apliecina savu gribu un gatavību pievienoties kopējai rīcībai antibiotiku lietošanas samazināšanā.
Tās mērķis ir saglabāt to efektivitāti cilvēku un dzīvnieku ārstēšanā arī nākotnē.
«Mēs uzskatām, ka reālu progresu šajā jautājumā varam gūt tikai ciešā sadarbībā, sadarbojoties gan ārstiem, gan veterinārārstiem un, apvienojoties, gūt tālākus risinājumus arī starptautiskā mērogā. Tāpat atbalstām Veselības ministrijas iniciatīvu veidot kopēju Latvijas nacionālo plānu antimikrobiālās rezistences ierobežošanā un piesardzīgai antimikrobiālo līdzekļu lietošanai,» norāda Latvijas Veterinārārstu biedrība.
«Arī veterinārmedicīnā ir svarīgi aktivizēt pētījumus par antibiotiku rezistento mikroorganismu izplatības noteikšanu Latvijā, aktualizēt vadlīnijas antibiotiku lietošanā dzīvniekiem, atkārtoti atgādinot par antibiotiku lietošanas pamatprincipiem; ievērojami samazināt antibiotiku lietošanu profilakses nolūkos lopkopībā, uzlabojot dzīvnieku turēšanas apstākļus un meklējot alternatīvus slimību profilakses līdzekļus. Atbildīga antibiotiku lietošana nozīmē atteikšanos no nepamatotas to lietošanas dzīvnieku ārstēšanā, paturot prātā pašu galveno – saslimšanas gadījumā dzīvniekiem ir jānodrošina palīdzība, jāmazina ciešanas, tādējādi atjaunojot dzīvnieku funkcionalitāti un produktivitāti, ka arī novēršot dzīvniekiem un cilvēkiem kopīgu infekcijas slimību – zoonožu izplatīšanos,» skaidro biedrībā.
Kopš antibiotiku atklāšanas 1928.gadā, tās uzreiz ir ieņēmušas nopietnu un paliekošu vietu medicīnā. Savā darbā, profilakses nolūkos un ārstēšanā, tās plaši izmanto ārsti un veterinārārsti. Pateicoties antibiotiku lietošanai šobrīd daudzas slimības, kuru ierosinātāji ir baktērijas, kļuvušas par pagātni. Taču īsi pēc pirmo antibiotiku pielietošanas medicīnā un veterinārmedicīnā parādījās antimikrobiālā rezistence jeb mikroorganismu spēja kļūt nejutīgiem pret antibiotikām, kas rodas pateicoties mikroorganismu straujajai piemērošanās spējai.
Atbildīga antibiotiku lietošana attiecas gan uz ārstiem, gan veterinārārstiem, taču atbildīgi par to ir arī dzīvnieku īpašnieki, dzīvnieku turētāji. Nepareizas antibiotiku lietošanas rezultātā pret antibiotikām rezistentās baktērijas var veidoties un izplatīties gan cilvēku, gan dzīvnieku populācijās, neatkarīgi no dzīvesvietas, dzīvesveida, sociālās grupas vai dzīvnieku turēšanas mērķa, brīdina veterinārārsti.
BNN jau vēstīja, ka arī Latvijas slimnīcās pacientiem nozīmē pārāk daudz antibiotiku, kas draud ar smagām sekām veselībai, jo baktērijas kļūst nejutīgas jeb rezistentas pret antibiotikām un pacientus izārstēt kļūst arvien grūtāk.
Pēc antibiotiku patēriņa slimnīcās Latvija ir pirmajā vietā Eiropas valstu vidū. Dumpis izpētījis, ka slimnīcās ar antibiotikām pārsteidzas galvenokārt divos gadījumos. «Viens no gadījumiem – ķirurģiskiem pacientiem ir pierādīts, ka, iedodot vienu antibiotiku devu pirms operācijas samazinās brūču infekciju risks. Latvijā šī viena deva ļoti bieži pārvēršas par trim, piecām dienām, septiņām dienām – pēc operācijas tiek turpinātas antibiotikas tā kā bailēs, ka kaut kas notiks, lai gan tam nav zinātniska pamatojuma,» iepriekš norādījis Stradiņa slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Uga Dumpis.
Otra situācija – antibiotikas dod elpceļu infekcijas gadījumā, kad ir augsta temperatūra un klepus. Dumpis saka – jo kvalificētāks ir ārsts, jo mazāk nozīmēs antibiotikas, jo spēs atšķirt ierosinātājus, izvērtēt, kas pacientam līdzēs.