Pētījums: sabiedrisku cilvēku smadzenes darbojas labāk

foto: marta-club.ru
foto: marta-club.ru

Pētījums parādīja, ka dažas galvas smadzeņu daļas labāk darbojas cilvēkiem, kuriem ir daudz draugu, un, jo viņi ir sabiedriskāki, jo stiprāks ir smadzeņu impulss.

Pie šāda secinājuma nonāca Oksfordas universitātes zinātnieki, kuri aptaujāja 18 vīriešus un sievietes, cenšoties noskaidrot, ar kādu draugu skaitu viņi satikās, runāja pa telefonu vai sazinājās pa e-pastu pagājušajā mēnesī.

Vidēji katrs sazinājās ar 20 draugiem, bet vairāki uzturēja kontaktus ar vairāk nekā 40 cilvēkiem. Citi kontaktējās tikai ar 10 draugiem, ziņo Mail Online.

Skenēšana parādīja, ka apmēram puse no 10 smadzeņu galvenajām zonām bija lielāka tiem, kuri bija sabiedriskāki. Viena no zonām, kuru ietekmē sabiedriskums, atrodas priekšējā garozā. Šo zonu cilvēks izmanto, lai sekotu, ko dara citi cilvēki.

Skenēšana parādīja, ka savstarpējie sakari starp šo zonu un citu, kuru mēs izmantojam darba laikā, ir īpaši stipri sabiedriska tipa cilvēkiem. Neuroscience konferences dalībnieki arī uzzināja, ka zinātnieki konstatēja noturīgus sakarus starp dažādām zonām, kuras piedalās saskarsmes procesā.

Pētījuma zinātniskā vadītāja Mērija Enna Nunana teica: „Sabiedriskākiem cilvēkiem šie sakari ir vairāk līdzīgi automaģistrālēm, kas būtiski uzlabo informācijas apstrādes ātrumu un kvalitāti”.

Kaut gan agrīnākā pētījumā ar pērtiķiem tika iegūti analoģiski rezultāti, zinātnieki domā, ka šajos gadījumos pie vienāda rezultāta noveda dažādi iemesli. Sabiedriski cilvēki nepiedzimst ar smadzenēm, kuras ir labāk pielāgotas draudzībai, domā pētnieki.

Pēc viņu domām cilvēki ar lielu draugu skaitu biezāk izmanto noteiktas smadzeņu zonas, kas noved pie to augšanas. Tomēr zinātnieki neizslēdz arī to, ka pastāv zināma ģenētiska dispozīcija, tātad cilvēki, kuri ir uzauguši sabiedriskā ģimenē, ir lielāka tieksme uz draudzību.

Atliek cerēt, ka jauni pētījumi, kuri ir vērsti uz smadzeņu reakciju izpēti sociālajās situācijās, palīdzēs radīt jaunas autisma, šizofrēnijas un citu saslimšanu ārstēšanas metodes. Tomēr zinātnieki atzīmēja: viņu secinājumi nenozīmē to, ka sabiedriskiem cilvēkiem kopumā ir lielākas smadzenes.


Написать комментарий