Jauniete piecus gadus rāva matus no galvas, lai iegūtu pārliecību par sevi 1

foto: News Dog Media
foto: News Dog Media

Katru reizi, kad Rebeka Brauna bērnībā bija uztraukusies, viņa spēlējās ar saviem matiem, lai nomierinātos.

Līdz brīdim, kad viņai palika 16 gadi, viņas ieradums pārauga par psihisku traucējumu, kura dēļ meitene kļuva praktiski plikgalvaina.

Ārsti, kuri piecu gadu laikā varēja diagnosticēt slimību, vienkārši teica meitenei, lai viņa pārstāj aiztikt matus. Turklāt skolā meitene pārdzīvoja pretīgus klasesbiedru skatienus un izsmieklu.

Viņa jutās vientuļa, un piecus gadus viņa katru dienu fotografējās, lai dalītos ar fotogrāfijām ar bloga lasītājiem. Sev par pārsteigumu daudzi interneta lietotāji viņu atbalstīja, kas palīdzēja Rebekai iegūt pārliecību par sevi, – vēsta fedpost.ru.

20 gadus vecā jauniete kļuva par īstu varoni tūkstošiem citu cilvēku, kuri cieš no trihotilomānijas – psihiskiem traucējumiem, kurus raksturo nekontrolējama vēlēšanās izraut matus parasti no galvas, bet dažkārt cilvēki izrauj sev uzacis un skropstas.

Rezultātā no 5 gadu fotogrāfijām viņa izveidoja video rullīti, un to ievietoja YouTube, kur to noskatījās jau 12 miljonus reižu. Rebeka regulāri saņem ziņojumus no fanātiem un izdala 3 stundas nedēļā, lai ar viņiem sarakstītos.

Bērnībā meitene bieži spēlējās ar saviem matiem, bet pusaudža vecumā slimība saasinājās.

„Pirmo reizi es griezos pie ārsta ar savu problēmu, kad man bija 13 gadi, bet slimību diagnosticēja tikai 18 gadu vecumā. Pirms diagnozes uzstādīšanas ārsti man ieteica visādas muļķības. Viens no viņiem man pat ieteica sēdēt uz rokām”, – saka viņa. Daži cilvēki saka, ka trihotilomānija ir bērnības traumas rezultāts, bet Rebekai tā kļuva par slikta ieraduma sekām.

„Daudzi skolā un koledžā nesaprata, kādēļ es staigāju bez matiem. Viņi smējās par mani un ķircināja mani”, – stāsta jauniete.

Vienā brīdī Rebekai uz galvas bija tik maz matu, ka viņa noskuva galvu. Bieži meitene bija spiesta valkāt parūkas. Pēc Rebekas domām, kura mācās Londonas kinoskolas pēdējā kursā, video ievietošana internetā palīdzēja viņai izveseļoties.

„Man vienmēr bija grūti runāt ar terapeitiem, bet ar vebkameru es vienmēr jutos viegli un nepiespiesti”, – teica viņa intervijā Mail Online.


Написать комментарий

Rebeka regulāri saņem ziņojumus no fanātiem un izdala 3 stundas nedēļā, lai ar viņiem sarakstītos.