Katastrofu un niziegumu atspoguļošana MIL var sabojāt garastāvokli jebkuram, tomēr šāda veida biežie ziņojumi var izstrādāt cilvēkiem imunitāti, ziņo pētnieki.
Pēc pētījuma datiem, kurus veica Telavivas universitātē, regulāras ziņas par traģiskiem notikumiem notrulina cilvēku skumju uztveri.
„Kā zināms, slikts garastāvoklis palēnina izziņu, – teica doktors Mošē Šai Ben–Haims, kurš vadīja pētījumu. – Mēs noskaidrojām, ka zemapziņa pati spēj izstrādāt aizsardzības paņēmienus pret ziņām, kuras spēj sabojāt garastāvokli”.
Viņš piebilda, ja cilvēks pirms darba izlasīs negatīvu virsrakstu, tad būs labāk, ja viņš izlasīs visu rakstu. Pakļaujot sevi atkārtotai negatīvās informācijas iedarbībai, cilvēks spēj atbrīvot sevi no sliktās ziņas ietekmes, kas ļaus pavadīt dienu labākā noskaņojumā bez jebkādām negatīvām sekām, paziņo zinātnieks.
Pētnieki pārbaudīja teoriju ar metodes palīdzību, kura ir pazīstama kā „Strupi emocionālie uzdevumi”. Testa būtība ir apstāklī, ka pārbaudāmajiem rāda vārdus un lūdz nosaukt to krāsas, ar kurām tie ir uzrakstīti. Parasti krāsas identifikācijai, kurā uzrakstīti negatīvie vārdu, tādi kā „terorisms”, cilvēkiem ir nepieciešams ilgāks laiks. Tas var būt saistīts ar to, ka negatīvie vārdi stipri iedarbojas uz cilvēku un izkliedē viņa uzmanību, – ziņo Mail Online.
Tomēr Telavivas universitātes pētnieki mēģināja noskaidrot, ar kādu precizitāti var paredzēt noturīgu efektu. Četru eksperimentu sērijā brīvprātīgajiem parādīja četrus vai piecus negatīvus vārdus līdz ar četriem vai pieciem neitrāliem vārdiem no 10 līdz 12 reizēm. Zinātnieki konstatēja, ka cilvēki, kuriem divas reizes tika parādīts viens un tas pats „sliktais” vārds, varēja uzreiz noteikt tā krāsu.
No otras puses, kad cilvēkiem negatīvais vārds tika parādīts tikai vienu reizi, viņi nosauca neitrālo vārdu krāsu lēnāk. Pētnieki domā, ka negatīvie vārdi, kuri tika demonstrēti cilvēkiem testa laikā, bojāja viņu garastāvokli, bet atkārtojums samazināja to emocionālo spēku.
Ekspertu skaidrojumus apstiprina cilvēku aptauja pēc testa. Tiem, kuri katru negatīvo vārdu redzēja tikai vienu reizi, bija sliktāks noskaņojums nekā tiem, kuri redzēja negatīvo vārdu vairākas reizes.
Dalībniekiem, kuriem bija slikts garastāvoklis, bija nepieciešams ilgāks laiks, lai atbildētu uz anketas jautājumiem. Pētnieki apgalvo, ka viņu pētījums kalpos par pamatu cilvēku enociju izpratnes saprašanai.