13.decembrī Daugavpils novada domē notika pārrobežu projekta „Integrēta intelektuāla platforma pārrobežu dabas un tehnogēno sistēmu monitoringam” prezentācija.
Projekts paredz kopīgas intelektuālas tehnoloģiskās sistēmas izstrādi pārrobežu dabas-tehnoloģisko objektu monitoringam un kontrolei. Zīmīgi, ka projekta ietvaros pētījumi notika Lubānas ezerā, Madonas mežsaimniecībās, Daugavā mūsu novada robežās.
Ar Sanktpēterburgas Krievijas Federācijas Zinātņu Akadēmijas Informātikas un automatizācijas institūta (SPIIRAS) pārstāvjiem tikās Daugavpils novada domes izpilddirektores vietnieks Aleksandrs Aizbalts, novada pagastu pārvalžu priekšsēdētāji, Daugavpils domes izpilddirektors Andrejs Kursītis, pilsētas Būvvaldes pārstāvji, RTU Daugavpils filiāles vadītājs Guntis Strautmanis.
„Projekta mērķis ir izstrādāt upēs, mežos, laukā esošās situācijas monitoringa modeļus, t.i., prognozēt ekoloģiskas kataklizmas – ugunsgrēkus, plūdus, vides piesārņojumu. Projektā uz līguma pamata piedalās RTU Daugavpils filiāle, Daugavpils novada dome, Daugavpils pilsētas dome. Iecere veikt monitoringu, izmantojot kosmiskos informācijas līdzekļus, radās sen, tomēr tās īstenošana kļuva iespējama tikai tagad”, pirms prezentācijas sākuma portālam Gorod.lv paziņoja G.Strautmanis.
Savukārt A.Aizbalts pastāstīja, ka pārrobežu pilota projekta īstenošana sākās 2012.gada februārī un tiks pabeigta 2014.gadā, tomēr jau šajā pavasarī, kad ūdens līmenis Daugavā sita visus rekordus, zinātnieki veica pētījumus un spēja precīzi un savlaicīgi prognozēt situāciju novadā.
Par programmas priekšrocībām klātesošajiem pastāstīja Sanktpēterburgas delegācijas pārstāvis Semjons Potrjasajevs: „Konstatējot, ka Daugavā pastāv ar plūdiem saistītā problēma, sākām domāt, kā varētu prognozēt plūdus, aprēķināt zaudējumus un atrisināt citus ar to saistītus jautājumus. Jāsaka, patlaban pastāv divas standarta plūdu prognozēšanas un monitoringa tehnoloģijas. Tas ir monitorings ar pavadoņa palīdzību un ilgtermiņa prognozēšana”.
Taču, pēc eksperta vārdiem, šīm metodēm ir arī savi trūkumi – tie ir pārāk dārgi vai prasa lielu informācijas daudzumu, turklāt bieži vien šīs tehnoloģijas ir domātas plūdu fakta konstatēšanai un nepamato iedzīvotāju evakuācijas faktu vai citu nepieciešamo rīcību.
„Centāmies izstrādāt metodi, kas būtu pa vidu, pamatdoma ir saistīta ar to, lai izveidotu īstermiņa prognozēšanas programmu, tas ir, runa nav par mēnešiem, bet gan par stundām un minūtēm. Lai to izdarītu, mums operatīvi jāsaņem nedārgi pirmmateriāli. Sistēmas uzdevums ir pirmmateriālu savākšana, to apstrāde, modelēšana un vizualizācija”, atzīmēja S.Potrjasajevs.
Pēc eksperta vārdiem, ar programmas palīdzību būs iespējams modelēt dažādas situācijas un izlemt, vai ir nepieciešams celt dambi vai nē, kādi līdzekļi nepieciešami dambja nostiprināšanai vai kāds būs zaudējums dambja pārrāvuma dēļ.
Pēc tikšanās A.Aizbalts atzīmēja, ka projekts mūsu novadam esot ļoti nepieciešams, bet izstrādātāji pagaidām nevar nosaukt šāda pakalpojuma cenu. Pēc izpilddirektores vietnieka domām, programma varētu izmaksāt mazāk, nekā sakarā ar plūdu radītajiem zaudējumiem izmaksātās kompensācijas, tādēļ var apsvērt domu par programmas iegādi.
