Apkopojot gada rezultātus, portāls Gorod.lv neatstāja bez uzmanības arī Daugavpils novada kultūras dzīvi. Par ievērojamākajiem 2013. gada sasniegumiem mums pastāstīja Daugavpils novada domes Kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne.
„Protams, dažādi sabiedriskie pasākumi ir ievērojamākā un saredzamākā Kultūras pārvaldes darba daļa, bet man gribētos atcerēties 2013. gadā realizētos projektus. Jāsaka, ka pēdējos gados mēs apskatām kultūras dzīves attīstību caur apstiprināto projektu prizmu, no Eiropas fondiem un citiem avotiem saņemto finansējumu.
2013. gadā lielākais darbs, kuru mēs paveicām, un darbu, pie kura mēs plānojam turpināt, ir Naujenes novadpētniecības muzeja infrastruktūras attīstība. No kultūras politikas redzes viedokļa mēs pierādījām, ka muzejs atrodas ļoti nozīmīgā vietā, var teikt nacionālo tūrisma taku centrā, jo Augšdaugava ir saņēmusi statusu UNESCO mantojumu sarakstā. To, ka muzeja infrastruktūra bija jāuzlabo, atbalstīja arī Daugavpils novada domes deputāti. Tādēļ patlaban no muzeja atklāšanas dienas 19. septembrī pēc renovācijas tas ir ieguvis ļoti pievilcīgu tēlu.
Jāsaka, ka šogad muzeja darbības centrā mēs ievietojām divu unikālu mākslinieču daiļradi, kuras ir dzimušas mūsu novadā. Vispār tas ir rets gadījums, ka vienā vienkāršā lauku ģimenē piedzimst divas mākslinieces – Ģertrūde un Valentīna Zeile, kuras spēja iegūt augstāko izglītību un atstāt ievērojamas zīmes kultūrā.
Tas, kas iesākās šogad un ko mēs izvirzām kā mērķi nākamajam gadam, ir otrā muzeja darbības virziena attīstība – Dabas informācijas centra izveidošana. Tas nozīmē, ka visas unikālās dabas vietas atradīs savu atspoguļojumu muzejā”, – I. Mukāne.
Interesanti, ka tas, kas tika iesākts šogad vaboles pagastā, pamatīgāk turpināsies nākamajā gadā: „Vabole ir ļoti senu Latgales tradīciju nesēja. Zinātnieki, kuri šajā pagastā veica pētījumus, nosauca tos par tik unikālām, ka arī tās tika iekļautas UNESCO mantojumu sarakstā – tas attiecas uz seno lauku koka būvniecības mākslu. Kopumā par galveno mēs te saskatām Skrindu muzeja lomu.
Patlaban mēs izstrādājam tehnisko dokumentāciju, lai atjaunotu pagātnē ļoti skaistu pārvaldnieka koka māju, pārnestu uz turieni muzeju un izveidotu tur amatniecības centru”.
Pēc Kultūras pārvaldes vadītājas vārdiem ļoti lielu finanšu stimulu Daugavpils novada kultūras dzīvē deva Lietuvas un Latvijas pārrobežu projekts: „Daiļrade ir mana cerība”, kurš ļāva izmantot Eiropas fondu līdzekļus un nodibināt draudzīgas attiecības ar kaimiņiem. Tieši tādēļ nākamajā plānošanas periodā no 2014. gada līdz 2020. gadam mēs plānojam turpināt šo sadarbību”.
Turklāt Ināra Mukāne atgādināja par to, ka šogad savu darbu uzsāka Daugavpils novada Tūrisma un kultūras aģentūra „TAKA”, kuras darbības veids ir saistīts ar tūrisma maršrutu izveidošanu, ceļotāju iesaistīšana pasākumos, kurus organizē Kultūras pārvalde un Daugavpils novada pagastu pārvaldes, kā arī tā saucamo tematisko ciematu attīstību.
Kā atzīmēja Kultūras pārvaldes vadītāja, par spīti visiem stereotipiem kultūras dzīves attīstība var dot ievērojamu ieguldījumu valsts ekonomikas attīstībā.