Tikai 1% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Laimdotas Straujumas veidotās valdības ministri ir ļoti profesionāli. Savukārt 29% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju pauž viedokli, ka ministri nav profesionāli.
No tiem 19% respondnetu domā, ka ministri drīzāk ir neprofesionāli, bet 10% – ka nemaz nav profesionāli, atklāj pētījumu kompānijas TNS veiktais pētījums.
17% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka jaunās valdības ministri ir profesionāli (1% – ļoti profesionāli; 16% – drīzāk profesionāli). Turpretī ceturtā daļa jeb 26% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vērtē, ka ministri nav ne profesionāli, ne neprofesionāli.
28% iedzīvotāju nav konkrētas atbildes uz šo jautājumu.
Teju puse jeb 48% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju prognozē, ka Straujumas veidotā valdība spēs sekmīgi strādāt līdz 12. Saeimas vēlēšanām šī gada 4. oktobrī (6% – noteikti jā; 42% – drīzāk jā).
Trešā daļa (33%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neuzskata, ka Straujumas veidotā valdība spēs sekmīgi strādāt līdz 12. Saeimas vēlēšanām (21% – drīzāk nē; 12% – noteikti nē).
Piektajai daļai (19%) iedzīvotāju nav konkrētas atbildes uz šo jautājumu.
BNN jau vēstīja, ka jaunās valdības sastāvu spēcīgi ietekmējis gan ekonomisko interešu grupu diktāts, gan valdības veidotāju savstarpējās attiecības, kas izpaudās veto likšanā dažādu kandidātu virzīšanai gan uz premjera, gan ministru krēsliem.
Tas lielā mērā noteicis, ka Saeima balso par uzticību tieši Laimdotas Straujumas, nevis Arta Pabrika, Jāņa Reira, Edgara Rinkēviča, vai Māra Riekstiņa valdībai. Savstarpējas simpātijas vai atriebība un nevis kādi augsti profesionāli kritēriji lielā mērā ietekmēja arī ministru kandidātus un portfeļu pārdali.
Straujumas valdība, lai gan ir politiska un saglabā varu Vienotības rokās, daļēji atspoguļo tos kompromisus ar ietekmīgiem ekonomiskiem spēlētājiem, kas paralēli tika ieausti tā arī netapušajā Māra Riekstiņa valdībā, un ekonomikas ministra Daniela Pavļuta diskvalificēšana ir tam spilgtākais apliecinājums.
Riekstiņa valdības tapšana lielā mērā varēja ietekmēt nākamo Saeimas vēlēšanu rezultātus, apdraudot esošo varas partiju izredzes, tādēļ Vienotība, lai nezaudētu izredzes nominēt savā kontrolē esošu premjeru, kādu brīdi apsvēra arī kandidatūras, kuras nebija pieņemamas visiem partijas strāvojumiem.