Saimons Bodijs (Simon Boddy), kurš vairāk nekā trīs gadus vadījis Ventspils Naftas koncernu, kopš 2013.gada 1.septembra pametis savu posteni.
Kā norāda kāds anonīms avots uzņēmumā Vitol, kas ir Ventspils Naftas (VN) lielākais akcionārs, viens no iemesliem bijis Bodijā asums un atklātība pret vietējo oligarhu Aivaru Lembergu laikā, kad Vitol ir mēģinājuši panākt vienošanos ar viņu biznesam tik svarīgu cilvēku.
Saskaņā ar avota teikto, Vitol uzskata, Lembergs kontrolē pašvaldību, brīvostas pārvaldi, bez kuru atbalsta uzņēmums neredz iespēju veiksmīgi strādāt. Tikmēr tiesvedības Lielbritānijā, kas vērstas pret Lembergu, kalpo kā papildu instruments, kas ļauj virzīt Lemerga aktivitātes Vitol vēlamajā virzienā.
Bodijs viedoklis par apsūdzēto oligarhu ir bijis patiesi skarbs, nosaucot viņu par ļaunāko cilvēku Latvijā.
«Ziniet, tas vīrs tiešām ir ļauns, par to nav šaubu. Es vienreiz runāju ar diviem viņa cilvēkiem, un es teicu: «Jums jāpiekrīt, ka viņš ir pats ļaunākais cilvēks Latvijā.» Un viens no viņiem teica: «Jā, to jau mēs it kā zinām.» Tā pērnā gada augustā sarunā ar žurnāla Rīgas Laika izdevēju Arni Rītupu sacījis Bodijs.
Lai arī intervijā tiek intensīvi apspriests Džoanas Ketlīnas Roulingas grāmatas ļaunais varonis Voldemorts, pēc faktiem un konteksta, ko min abi kungi, ir viegli nojaust, ka šis Voldemorts dzīvo Latvijā, kādus 188 km no Rīgas.
Jautāts, vai Bodijs pats ir Harijs Poters, toreiz vēl amatā esošais VN vadītājs sacījis, ka, viņaprāt, šis vārds drīzāk pienāktos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības toreizējam ministram Edmundam Sprūdžam. «Viņš ir cīnījies ar Voldemortu trīs reizes, viņam pienāktos tā zibens šautras rēta uz pieres.»
Vienlaikus Bodijs pārliecināts, ka attiecībā uz tiesvedību Lielbritānijā, Lembergam neesot kur likties, tā kā viņš nevar izbēgt no britu tiesas. «Visa šī tiesāšanās Londonā būtu varējusi nenotikt, ja Latvijas tiesu sistēma būtu labāka. Pirms desmit gadiem šī būtu bijusi nevis civilā, bet krimināllieta. Jo krāpniecība ir kriminālnoziegums, nevis civillieta, un Latvijas valdībai piederēja 10% kompānijā, no kuras tika izkrāpti simtiem miljonu dolāru,» intervijā Rīgas Laikam sacīja Bodijs.
Tieši Lemberga reputācijas dēļ vienošanās starp Vitol un Lembergu netika īstenota, uzskata Bodijs. Proti, Lembergam nācies darīt vairākas lietas, kas bija nesaistītas ar darījuma pretējo pusi. Tomēr viņš nevarēja šīs lietas izdarīt, jo, pēc Bodija teiktā, Lemberga reputācija pasaules mērogā bijusi ārkārtīgi slikta.
«Viņa vārds ir, precīzāk – toksisks finanšu pasaules aprindās, un tāpēc viss izjuka,» norāda uzņēmējs, piebilstot: «Laikam jau labi, ka viss izjuka, jo – kā es to redzu – viņa nodoms bija nozagt to kompāniju un izmantot Vitol viekārši kā tādu tumšo zirdziņu, izkārtni.»
Turpinot sarunu par Lielbritānias tiesu un shēmām, kas Lemberga vadībā tika attīstītas, Bodijs intervijā min, ka «Voldemorts» shēmošanu galvenokārt aizsāka, lai Lielbritānijas tiesā sniegtās liecības varētu uzrādīt Latvijas ekonomikas policijai.
«Šajā prāvā informācijas konfidencialitāte ir viens no grūtākajiem aspektiem. Taču no tās informācijas, kas ir publiski pieejama, ir noprotams, ka viņš ir melojis, nē, es atvainojos – ka viņš ir piemirsis par aktīviem simtiem miljonu apmērā, kas izvietoti dažādās pasaules malās. Liela daļa no viņa īpašumiem, kā visiem zināms, nav reģistrēti uz viņa vārda un daļa viņa radinieku ir neticami finansiāli sekmīgi,» Rīgas Laiks citē Bodiju.
Skaidrojot esošo situāciju, Bodijs min arī valdības «mugurkaula» trūkumu, kas būtībā saglabā uzņēmumu vidē ierasto lietu kārtību. «(..) kad īstais Harijs Poters [Edmunds Sprūdžs] mēģināja pieveikt Voldemortu, VDi [iespējams, domāts bijušais premjerministrs Valdis Dombrovskis] teica: «Šī lieta uz mani neattiecas, tas ir viņa ministrijas kompetencē.»»
Jautāts vai «bezmugurkaula» rīcību nevarētu attaisnot ar augstākiem politiskiem mērķiem, kas izriet no tālredzīga skatiena, Bodijs atbild: «Piedodiet, nē… vienkārši gļēvums. Ir vajadzīga politiska drosme, bez tās korupcijas problēmas Latvijā neatrisināt.»
Viņš uzsver, ka korupcija, kas valstī pastāv, nāk Latvijai ļoti par sliktu. «Jūsu attīstība nebūs ne tuvu tik strauja, cik tā varētu būt, iekams netiksiet ar šo nejēdzību galā. Un to jau es teicu, kad pirmo reizi pieminēju Voldemortu, – kamēr Ventspilī nebūs līdzena spēles laukuma, investīciju nebūs. Cilvēki jau nav stulbi, viņi redz.»
Bodijs atzīst, ka Latvija nav vienīgā valsts, kurā ir korupcijas skandāli, un korupcija ir visur, tomēr, kā norāda Bodijs, esot runa par to, kā valsti uztver no ārpuses. «Daudzi man ir teikuši: ja kāds no viņu valsts izrāda interesi par investēšanu Latvijā, viņi ir spiesti viņus brīdināt, lai uzmanās. Es arī viņiem teiktu to pašu, un uz Ventspili labāk vispār laik nenāk.»
Viņš turpina: «Parunājiet ar kādu vietējo uzņēmēju, kurš mēģinājis ienākt Ventspilī ar savu biznesu. «Taisām 50 – 50.» – «Labi, tad mēs liekam iekšā 50 un jūs 50.» – «Nē, jūs taču saprotat: mums pieder 50 un jums 50, bet jūs liekat iekšā 100 un mēs 0». Ventspilī joprojām nav gāzes. Kāpēc? Tieši tāpēc. Liepājā ir gāze, visā Latvijā ir gāze, tikai Ventspilī nav. Tas bremzē Latvijas attīstību, visas tās investīcijas, ko jūs būtu varējuši saņemt.»
Jāatzīmē, ka pēdējā valdības maiņa šādās noskaņās, līdz ar Lemberga ietekmes atjaunošanos, varētu liecināt par negatīvām prognozēm attiecībā uz Latvijas nākotni.
Šos riskus, teju kā nojauzdams, 2013.gada augusta intervijā Rīgas Laikam pieminējis arī Saimons Bodijs. «Kāds man vaicāja, vai tagad, kad zaļie zemnieki ir ārpus koalīcijas, situācija kļuvusi labāka, es teicu: ka tā no sliktas pārtapusi neitrālā. Viņi joprojām skatās atpakaļ pār plecu – ja nu pēkšņi kas..»