Mūsu valsts pērēja uz eiro varētu izraisīt rekordaugstu aktivitāti uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas (M&A) sektorā. Vienotās valūtas ieviešana kalpos par stimulu ne tikai pircējiem, bet arī pārdevējiem, kas sen jau gaida piemērotu brīdi savu aktīvu realizēšanai.
Uz vispārējā apsīkuma fona Eiropas Savienībā (ES) un visā pasaulē Latvija jau pagājušajā gadā izcēlusies ar ievērojamu uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas darījumu skaitu. Latvijas M & A tirgus 2013.gadā pieaudzis par 37%, liecina pētījumu pakalpojumu Mergermarket un aģentūras Bloomberg dati.
Pagājušā gada redzamāko notikumu sarakstā iekļuvuši telekomunikāciju operatoru Baltcom un IZZI apvienošanās, Krievijas bankas Vjatka Bank īpašnieka Grigorija Guseļņikova Norvik bankas kontrolpaketes iegāde un Lietuvas koncerna Linas Agro Group interese iegādāties Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumus Putnu fabrika Ķekava, Lielzeltiņi un citus.
Eksperti ir pārliecināti – arī šajā gadā aktivitāte nemazināsies. Pagājušajā gadā aizsākusies tendence turpināsies arī šogad, un tā būs saistīta ar to, ka tirgū atgriezīsies Rietumu (īpaši skandināvu) klienti.
Kopumā analītiķi atzīst, ka pozitīvu ietekmi uz tirgu rada Latvijas pāreja uz eiro šī gada 1.janvārī. Investori ieguvuši pārliecinošu argumentu izvērtējot iespējas ieguldīt savus līdzekļus Latvijā. Viņi jutīsies pārliecinošāk pieņemot pozitīvu lēmumu. Protams, ka eiro nav vienīgais kritērijs. Tomēr igauņu pieredze pierādījusi, ka tāda tendence eksistē. Investoru aktivitāte, iespējams, nebūs jūtama pirmajā pusgadā, taču pēc tam tā palielināsies.
Par papildus pozitīvo faktoru tirgus aktivizācijai var kļūt pieejamāks banku finansējums un labvēlīgāki apstākļi naudas piesaistīšanai: bankas atsākušas pelnīt un kreditēt.
Viss atkarīgs no politiķiem
Ar samērā optimistiskām makroekonomikas prognozēm šonedēļ klajā nākusi Swedbank. Pēc kredītiestādes aplēsēm Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu parādu nastas samazināšanās var ilgt līdz 2015.-2017.gadiem.
Savos vērtējumos bankas analītiķi atsaucas uz pasaules praksi, saskaņā ar kuru valstī pēc krīzes parādu nastas samazināšanās turpinās 6-8 gadus. Runājot par faktoriem, kas šo procesu veicina, jāņem vērā, ka bezcerīgu kredītu dēļ turpināsies aizdevumu norakstīšana. Taču, kā norāda eksperti, šī faktora lomu nevajag pārvērtēt. Viņi arī atzīst, ka jauna finansējuma apjoms pagaidām ir ļoti pieticīgs. Tomēr atjaunojoties pasaules ekonomikai, bankas no vienas puses būs gatavas piešķirt jaunus aizdevumus, bet no otras puses aktivizēsies arī uzņēmēju pieprasījums pēc šādiem resursiem.
Analītiķi norāda uz vēl dažiem svarīgiem faktoriem, kas var palēnināt kreditēšanas procesa atjaunošanos Latvijā un bremzēt ekonomikas attīstību. Eksperti liek uzsveru uz četrām lietām, kuru liktenis lielā mērā ir atkarīgs no politiķiem.
Pirmkārt, svarīga ir ES fondu pieejamība jaunajā plānošanas periodā (2014.-2020.gadā). Lēns un neefektīvs fondu administrēšanas process nozīmē to, ka, visticamāk, uzņēmēji pagaidīs ar investīcijām līdz brīdim, kamēr šie resursi kļūs fiziski pieejami. Saskaņā ar šī brīža vērtējumu, aktīva naudas ieplūšana no fondiem nesāksies ātrāk par 2015.gadu.
Otrkārt, būtu nepieciešams uzlabot Latvijā nepietiekami attīstītos alternatīvos finanšu tirgus. Speciālisti uzsver, ka bankas atgriezušās pie mājsaimniecību un jau nostiprinājušos uzņēmumu kreditoru lomas un vairs nepretendē būt par riska kapitālistiem, kā tas bija pirms krīzes. Tomēr riska kapitāla piedāvājuma trūkums ierobežo jauna biznesa radīšanas iespējas.
Treškārt, būtu rūpīgi jāizvērtē tiesiskā vide un tajā nepieciešamās izmaiņas. Piemēram, Saeimā jau otrajā lasījumā pieņemti grozījumi Maksātnespējas likumā. Tie paredz ieviest tā saukto nolikto atslēgu principu un pēc būtības atceļ privāto galvojumu. Eksperti uzsver, ja gadījumā likums tiks pieņemts pašreizējā redakcijā, būtiski palielināsies pirmā iemaksa saņemot aizdevumu mājokļa iegādei, bet mazajiem un vidējiem uzņēmumiem samazināsies iespēja saņemt bankas finansējumu, jo privātais galvotājs parasti ir galvenais nodrošinājums kredītsaistībām.
Ceturtkārt, valstī nepieciešamas strukturālās reformas ar mērķi paaugstināt produktivitāti. Šādas reformas var paaugstināt ekonomikas potenciālu un tādējādi uzlabot uzņēmējdarbības kopējo noskaņu. Tas savukārt aktivizēs investorus. Pagaidām speciālisti atzīst, ka rezidentu kredītportfelis no pirmskrīzes maksimuma sarucis par trešdaļu.
Darbs nav zaķis
Visnotaļ interesantu un informatīvu pētījumu par darba efektivitāti Latvijā publicējusi Latvijas Darba devēju konfederācija sadarbībā ar kompāniju A.Kompetentie speciālisti.
Projektā uz divu Latvijas uzņēmumu bāzes – RBSSKALS Serviss un TROLL Smiltene – tika pierādīta laika normatīvu nepamatotība dažādu darbu veikšanai uzņēmumos. Piemēram, kompānijā RBSSKALS Serviss, kas sniedz pakalpojumus nekustamo īpašumu apsaimniekošanā jau 17 gadus, tika nofilmēts kā darbinieks uzkopj 450 m2 lielu telpu. Secinājums: darbu var paveikt divreiz ātrāk. Un laiks, kas atvēlēts tādiem darbiem kā grīdas mazgāšana, ir sešas reizes lielāks, nekā nepieciešams. Pēc autoru domām, veicot nepieciešamās korekcijas, uzņēmuma efektivitāte pieaugs.
Veicot pārbaudes mēbeļu ražošanas uzņēmumā TROLL Smiltene tika nofilmētas piecas darba dienas divās maiņās. Tika filmēti divi dažādi darbinieki. Rezultātā tika secināts, ka viens savu darbu veikšanai iztērēja 51,8%, bet otrs 60,7% sava darba laika.
Pētījuma autori jau publicējuši grāmatu ar padomiem uzņēmējiem kā uzlabot darba procesu dažāda profila uzņēmumos. Grāmata elektroniskā formātā pieejama Darba devēju konfederācijas interneta vietnē. Tomēr pētījuma autori negrasās apstāties pie sasniegtā un jau pavisam drīz būs pieejami ieteikumi, kā uzlabot produktivitāti konkrētās nozarēs: kokapstrādē, metālapstrādē, būvniecībā utt.