Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) birojam vēl ir nepieciešams laiks, lai apkopotu sabiedrisko organizāciju priekšlikumus jaunas Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas izveidošanai, taču viņa nevēlas, lai šādu komisiju izveidotu tikai "ķeksīša pēc", ziņo LETA.
Straujuma otrdien žurnālistiem sacīja, ka viņas birojs ir saņēmis daudz priekšlikumu no sabiedriskajām organizācijām un privātpersonām, un biroja vadītājs tiekas ar šīm organizācijām arī klātienē. Pēc tam šie priekšlikumi tiks apkopoti.
"Esmu gatava tikties ar Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, izrunāt, vai viņus apmierina piedāvātais mehānisms," sacīja valdības vadītāja.
Viņa nevēlas, lai šāda komisija tiktu izveidota "ķeksīša pēc". Tāpat būtu svarīgi saprast, kā šī komisija darbosies, kādi būs tās uzdevumi. Pēc Straujumas domām, šai komisijai arī nevajadzētu iedalīt finanšu līdzekļus no valsts budžeta.
"Mēs jau redzējām, kas notiek ar līdzekļiem," viņa atgādināja. Viņasprāt, šo darbu varētu uzņemties nevalstiskās organizācijas sabiedriskā kārtā.
Lai apkopotu priekšlikumus un paziņotu par turpmākajiem soļiem, esot vēl nepieciešamas kādas pāris nedēļas, prognozēja Straujuma.
Tuvākajā laikā plānots rīkot apspriešanu par jaunas sabiedriskās komisijas izveidošanu saistībā ar pērn novembrī notikušo Zolitūdes traģēdiju. Sabiedrisko apspriešanu plānots rīkot par sabiedriskās komisijas izveidošanu Zolitūdes apstākļu izmeklēšanai un sistēmisko kļūdu labošanai. Sabiedrības vērtējumam tiks piedāvāti priekšlikumi par komisijas uzdevumiem, sastāva veidošanas kritērijiem, kā arī finansēšanas nosacījumiem.
Apspriedi rīkos tiešsaistes diskusiju platformā "Mūsu valsts" un tās rezultātus iesniegs Ministru prezidentei.
Valdība bija nolēmusi izveidot komisiju, kuras uzdevums būtu izvērtēt Zolitūdes traģēdijas tiešos un netiešos cēloņus, glābšanas darbu un traģēdijas seku likvidēšanas procesu, atbildīgo dienestu un amatpersonu rīcības efektivitāti, kā arī normatīvā regulējuma darbības efektivitāti būvniecības, publisko iepirkumu un civilās aizsardzības jomā saistībā ar Zolitūdes traģēdiju.
Komisijā tika apstiprināti četri locekļi - bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš, bijusī tiesnese Ināra Šteinerte, uzņēmēja Baiba Rubesa un "Sabiedrības par atklātību - Delna" pārstāve Inese Voika.
Atklājoties komisijas darba tāmei, kura uzrādīja ievērojamus tēriņus atalgojumam, pirmais par atkāpšanos no komisijas paziņoja tās vadītājs Kažociņš, kurš norādīja, ka ir zaudējis sabiedrības atbalstu un apdraudējis komisijas turpmāko darbu. Tādu pašu lēmumu pieņēma arī Rubesa un Voika.