Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārraudzības modeli nepieciešamas diskusijas, precīzāk jāatrunā MInistru prezidenta pilnvaras un loma šajā pārraudzības modelī, LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja ekspremjers, Saeimas deputāts Valdis Dombrovskis (V).
Pašlaik ir dalītais KNAB pārraudzības modelis - daļa Ministru prezidenta, daļa - Ģenerālprokuratūras pārziņā. Nereti, pēc Dombrovska teiktā, tiek apšaubīta premjera loma, tāpēc to nepieciešams precīzāk atrunāt.
Dombrovskis joprojām uzskata, ka viņa lēmums atjaunot amatā KNAB priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi bija pamatots. Jauno - trešo - rīkojumu par Strīķes atbrīvošanu Dombrovskis neesot redzējis, tāpēc nevarot to komentēt.
Ekspremjers piekrīt premjerministres Laimdotas Straujumas (V) izteikumiem, ka šis konflikts, kas turpinās KNAB vadības līmenī, grauj KNAB reputāciju un kavē tā darbu.
Pret pārraudzības maiņu ir pats KNAB, kas uzskata sevi par specializētu pretkorupcijas iestādi, tāpēc būtiski ir nodrošināt, lai KNAB varētu neatkarīgi pildīt savas funkcijas. KNAB sadalīšana un nodošana vairāku iestāžu pārraudzībā nestiprinās tā neatkarību, bet, tieši otrādi, vājinās tā spējas cīņā pret korupciju.
KNAB uzsver, ka saskaņā ar starptautiskajiem dokumentiem pretkorupcijas iestāžu neatkarība ir starptautisks standarts. Svarīgi ir nodrošināt, ka pretkorupcijas iestāde pilda savas funkcijas bez iejaukšanās un ietekmes no ārpuses, īpaši pūles pieliekot tam, lai novērstu risku, ka šāda ietekmēšana varētu būt politiska.
Pēdējā laika notikumi radot bažas, ka KNAB neatkarība un neietekmējamība var tikt apdraudēta. Tādējādi pastāvētu risks, ka Latvija neizpildītu Eiropas Komisijas rekomendācijās norādīto.
KNAB uzskata par nepamatotiem publiski paustos argumentus par KNAB sadalīšanas nepieciešamību, kas tiek pamatota ar vēlmi mazināt Ministru prezidenta kā politiskas amatpersonas spēju ietekmēt biroja darbu. KNAB norāda, ka ir izveidota darba grupa, kas izstrādās normatīvo aktu grozījumus, lai efektivizētu biroja darbu un novērstu nepilnības tiesiskajā regulējumā, tostarp vērtējot KNAB pārraudzības formas un amatpersonu pilnvaru robežas.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) KNAB vēlētos nodot Ģenerālprokuratūras pārraudzībā, lai šādi risinātu biroja neatkarības jautājumu. Viņa gan atzīst, ka pārraudzības maiņa neatrisinātu KNAB iekšējās problēmas.