Vismaz viena izrāde gadā latgaliski Daugavpils teātrī jau ir kļuvusi par tradīciju. Un šogad 15. februārī, Jura Joneļa režijā, pirmizrādi piedzīvoja „Dabaseibys pūddarneica jeb Viņa debešķības Laimesciema podniekdarbnīca”, izrāde ne par smalkajām dāmu lietām kā pūderis, bet gan par mālu, podniekiem un jūtām.
Pēc pirmizrādes iestudējuma režisors atklāj, ka viņam kā kurzemniekam tas ir bijis jauns izaicinājums - grūts, bet ļoti saistošs. „Latgaļu valoda, tā ir vērtība, kas „jāceļ augšā”, it īpaši te Daugavpils teātrī, un māls ir ne vien Latgales, bet arī visas Latvijas zelts,” pārdomās dalās Juris Jonelis. Bet apmeklēt izrādi tiek aicināti visi, pat tie, kuriem latgaļu izloksne ir sveša, jo svarīgākā ir enerģētiskā valoda, kura risinās starp izrādes varoņiem. Eksperimentālā zāle, kurā notiek izrāde, arī diktē savus spēles noteikumus. Aktieri atrodās tuvu skatītājam, tādēļ aktieru darbā tika pievērsta uzmanība vissmalkākajām niansēm. Iestudējumā ir arī mazi pārsteiguma momenti, kuri lauž ierastos stereotipus par latgaliešiem, atklāj režisors.
Kā stāsta izrādes veidotāji, tad Laura Gundara luga sākotnēji ir bijusi latviešu valodā, bet pateicoties labiem draugiem tā ieguvusi latgalisko skanējumu un šķiet, ka ar to arī viss iestudējums kļuvis dvēseliskāks. Pēc pirmizrādes, arī lugs autors atzinis, ka esot patīkami pārsteigts un apmierinats ar jauno lugas skanējumu.
Neatņemama izrādes sastāvdaļa ir arī mūzika, īpašs paldies - Eināram Lipskim, kurš veiksmīgi apstrādājis muzikālo materiālu, jo tieši mūzikai, šajā gadījumā akardeons mūzikai, ir atvēlēta svarīga loma - tā visprecīzāk raksturo latgalieša dvēseli, sētu, dzīvi.
Māli, podnieka ripa - viss izrādē notiek kā īstā Latgales podnieka darbnīcā, bet izrādes radošā komanda aicina skatītājus uz savu dzīvi paraudzīties kā uz māla piku, kuru jāliek uz virpas, lai no tā izmīcītu savu izcilo meistardarbu.
