Valdības komiteja šonedēļ noraidīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sagatavoto likumprojektu Lobēšanas atklātības likums. Tas nozīmē, ka organizācijas un privātpersonas, kas vēlas ietekmēt administratīvu un politisku lēmumu pieņemšanas procesu, turpinās savu darbību bez īpaša regulējuma.
Premjerministre Laimdota Straujuma, noraidot likumprojektu, atzīmēja, ka tas savā ziņā ir pārmērīgs. Arī šobrīd visi organizāciju un privātpersonu pieteikumi tiek reģistrēti, tāpat arī iestāžu vadītāju tikšanās. Tāpēc valdības vadītāja atvēlēja dokumenta autoriem mēnesi, lai padomātu, kā integrēt lobiju jau esošajos normatīvajos aktos.
KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece uz šādu iespēju lūkojas visnotaļ skeptiski. Saskaņā ar viņas teikto, birojs jau ir izpētījis šāda veida variantus, bet rezultātā nācies rakstīt jaunu likumprojektu, lai aptvertu pēc iespējas plašāku lobistu un to darbības formu loku. Viņa uzskata, ka attiecības starp biznesu un valsti šobrīd veidojas ļoti haotiski: viens uzņēmums vai asociācija labprāt apraksta plašsaziņas līdzekļos katru savu kontaktu ar valsts pārstāvjiem, citi turpretim to nemēdz popularizēt.
Arī valsts struktūras savus kontaktus ar privāto sektoru atspoguļo atšķirīgi. Piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas interneta lapā ir vesels lobistu saraksts, lai arī ne ļoti detalizēts; citas valsts iestādes aprobežojas ar sadarbības partneru sarakstiem (lielākoties tajos ietilpst nozaru organizācijas), bet par to, kas un kā ietekmē lēmumu pieņemšanu pašvaldībās, var tikai minēt.
Privātā sektora pārstāvji mēģinājumu vadīt sarežģīto mijiedarbības procesu ar valsts iestādē iestādēm uztver neviennozīmīgi. Piemēram, labi zināmais zvērinātais advokāts Jānis Zelmenis, komentējot KNAB iniciatīvu, uzdeva jautājumu – kāpēc veidot īpašu likumu, ja lobēšana sistēma valstī ir vēsturiski veidojusies un darbojas veiksmīgi?
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektores Līgas Meņģelsones nostāja ir līdzīga premjerministres nostājai. Viņa vērsusi uzmanību uz to, ka likuma normas, kas regulē interešu grupu mijiedarbību ar valsts un pašvaldību iestādēm, jau sen ir izveidotas. Tādas ir gan Latvijas likumdošanā, gan ES – tik vien, ka tās jāpilda.
Depozīts sūdzētājiem
Dažu tuvāko nedēļu laika valdībai jāatgriežas pie jautājuma par naudas depozīta atjaunošanu publisko iepirkumu apstrīdēšanai. Ideja par maksas ieviešanu konkursu apstrīdēšanai radās pagājušajā gadā, taču Valda Dombrovska valdības atkāpšanās uz kādu laiku apstādināja tās virzīšanu.
Iniciatīvas būtība ir šāda: apstrīdot lielu publiskos iepirkumu konkursu (sākot no 5 miljoniem eiro), sūdzības autoriem būs jāiemaksā īpašā kontā nauda – 0,05% no pasūtījuma summas, bet ne vairāk kā 7 tūkstoši eiro. Ja pretenzijas izrādīsies pamatotas, depozītu komersantam atgriezīs, taču, ja noskaidrosies, ka sūdzībai nav pamata, iemaksa paliks valstij.
Pēc Valsts kancelejas direktora palīga Ivara Mēkona domām, depozīta atjaunošana (savā laikā tas jau tika ieviests, taču Satversmes tiesa to atcēla) ar jaunu tiesisko pamatojumu ir nepieciešama, jo sūdzības par lielo iepirkumu procedūrām kļuvušas par sava veida nacionālo sportu. Saskaņā ar viņa sacīto, puse no šīm sūdzībām ir nepamatotas, jo daudzi uzņēmēji uzskata, ka, iesniedzot protestu, viņi uzsāk parastu komerciālu strīdu. Taču tā tas nav, jo runa ir par sabiedrībai nozīmīgiem projektiem, ne tikai par atsevišķiem uzņēmumiem. Viņš vērsa uzmanību arī uz to, ka bieži vien lielu konkursu rezultātus apstrīd apšaubāmas firmas, bet dažas no tām tiek dibinātas ar mērķi izdarīt spiedienu uz konkurentu vai šantāžai.
Prasītāji tiks filtrēti
Vēl kāda likumdošanas iniciatīva ir saistīta ar «filtra» izveidi, kam vajadzētu atvieglot Latvijas tiesu darbu. Saeimas Juridiskā komisija šonedēļ beigusi Civilprocesa likuma grozījumu sagatavošanu. Tie nosaka jaunu kārtību, kādā tiek izskatītas apstrīdētās civilās prasības, kuru summa nepārsniedz 2 100 eiro.
Saskaņā ar Tieslietu ministrijas informāciju, pirmās instances tiesas ik gadu izskata 12-14 tūkstošu lietu ar maza apjoma prasībām. Tā ir apmēram ceturtā daļa visu rajonu vai pilsētās tiesās nonākošo procesu. Pārsūdzēti tiek apmēram desmitā daļa šo procesu. Attiecīgi apgabala tiesas saņem vairāk kā 1 000 procesu.
Lai risinātu šo situāciju, Tieslietu ministrija piedāvā izmantot ārvalstu pieredzi, ar likuma grozījumu palīdzību ieviešot tā sauktās apelācijas atļaujas. Tas nozīmē to, ka apstrīdēt pirmās instances tiesas spriedumu varēs tikai noteiktos gadījumos. Turklāt, lai samazinātu administratīvo slogu, šāda veida apelācijas tiks izskatītas rakstiskā procesā.
Praksē tas izskatīsies sekojoši: sākt apelācijas procesu varēs tikai gadījumā, ja tiesnesis uzskatīs, ka iepriekšējā instance nepareizi piemērojusi vai interpretējusi materiālus, vai sniegusi izmainītu juridisku skaidrojumu, kas arī bijis par iemeslu nepareizam spriedumam.
Grozījumiem jāstājas spēkā jau šī gada 1.aprīlī. Lai tas notiktu, parlamentam tie jāizskata paātrinātā kārtībā – divos lasījumos.
Kā palīdzēt jaunajiem?
Tāpat šonedēļ Saeimā tika apspriests jautājums par valsts atbalstu inovatīvajiem uzņēmumiem. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Inovāciju un zinātnes apakškomisijas sēdē deputāti uzklausīja IT tehnoloģiju inkubatora TechHub vadītāju Andri Bērziņu.
Viņaprāt, jaunos uzņēmumus vajadzētu nošķirt no kopējā vidējo un mazo uzņēmumu skaita, jo jaunajiem uzņēmumiem vajadzīgi savi spēles noteikumi. Šādiem uzņēmumiem nav aktīvu. Kamēr notiek izstrāde, arī ienākumu nav, un ir iespējama gan strauja izaugsme, gan pēkšņa nāve.
Šī iemesla dēļ nepieciešami īpaši palīdzības modeļi, kas paredz iespēju saņemt nelielus aizdevumus ar Latvijas Garantiju aģentūras atbalstu, piesaistīt riska kapitālu uz kooperācijas principa utml. Tikšanās dalībnieki konceptuāli atbalstīja inovatoru iniciatīvu, pieminot šādu uzņēmumu svarīgo ieguldījumu valsts ekonomikā. Ekonomikas ministrijas pārstāvji apliecināja, ka nākamā Eiropas finansējuma plānošanas un sadales procesā iecerēts pilnveidot jaunu uzņēmumu un inkubatoru attīstības programmas.