Krievijas prezidents Vladimirs Putins šodien notikušajā preses konferencē paziņoja, ka Krimas parlamenta nozīmēto Krimas Autonomās republikas premjeru Sergeju Aksenovu uzskata par leģitīmu varas pārstāvi.
Aksenova ievēlēšanā tika ievērotas visas likumīgās procedūras. Uz jautājumu vai Krievija pievienos savai teritorijai Krimu, Putins atbildēja noliedzoši.
"Vispār es uzskatu, ka tikai šajā teritorijā dzīvojošie pilsoņi pēc brīvas gribas un pilnīgas drošības apstākļos, var un tiem ir pienākums noteikt savu nākotni," norādīja Putins.
"Krievijas armijas mācības nav saistītas ar notikumiem Ukrainā. Tādas bijas plānotas jau sen, bet par tām netika ziņots, jo tā ir spēku ārkārtas pārbaude, pie tam viņi dodas uz pastāvīgo dislokācijas vietu. Kas var kalpot par pamatu bruņotu spēku izmantošanai? Mums ir Ukrainas leģitīmā prezidenta Viktora Janukoviča aicinājums izmantot armiju, lai aizsargātu Ukrainas pilsoņu dzīvības, brīvību un veselību. Mēs redzam nacionālistu, neonacistu un antisemītu visatļautību, kāda notiekt atsevišķās Ukrainas vietās, tai skaitā Kijevā. Ja mēs redzam, ka šī visatļautība sākas arī austrumrajonos, ja to iedzīvotāji mums lūdz palīdzību, tad mēs izmantojam visus līdzekļus, lai aizsargātu šos pilsoņus. Un uzskatām to par pilnīgi leģitīmu darbību," uzsvēra Putins.
"Tātad mēs darbojamies pilnīgi leģitīmi, Es vienmēr esmu bijis par starptautisko tiesību ievērošanu. Un gribu vēlreiz pasvītrot, ja es pieņemšu lēmumu par karaspēka izmantošanu, tad tas būs pilnīgi leģitīmi un atbilstoši pastāvošajām starptautiskajām normām. Dotajā situācijā tas sakrīt ar Ukrainas leģitīmā prezidenta Viktora Janukoviča aicinājumu, mūsu pienākumu un sakrīt ar mūsu interesēm aizstāvēt tos cilvēkus, kurus uzskatām par saistītiem armums vēsturiski un ekonomiski," piebilda prezidents.
Plašajā preses konferencē, kuras laikā Krievijas prezidents žurnālistiem pasniedza atklātu melu un nekaunīgas demagoģijas kokteili, viņš komentēja arī pēdējo dienu laikā bieži piesauktās Kijevai savulaik sniegtās drošības garantijas, kas fiksētas tā dēvētajā Budapeštas memorandā.
Putins paziņoja, ka Ukrainā notikusi revolūcija, pēc kuras izveidojusies jauna valsts, un ka Maskavai pret to neesot nekādu tiesisko saistību.
"Skaidrs, ka tā ir bruņota varas sagrābšana, un skaidrs, ka tā veikta pretrunā ar konstitūciju. Tas ir acīmredzams fakts (..). Kad mēs uz to norādām, ka tas ir antikonstitucionāls apvērsums, mums saka - nē, tas nav antikonstitucionāls apvērsums, tā nav varas sagrābšana, tā ir revolūcija," norādīja Kremļa saimnieks.
"Taču, ja tā ir revolūcija, ko tas nozīmē?" piebilda Putins. "Tad man grūti nepiekrist dažiem mūsu ekspertiem, kas uzskata, ka šajā teritorijā rodas jauna valsts. Tāpat, kā bija pēc Krievijas impērijas sabrukuma pēc 1917.gada revolūcijas. Taču ar šo valsti un attiecībā uz šo valsti mēs nekādus saistošus dokumentus neesam parakstījuši."
1994.gadā, Ukrainai pievienojoties līgumam par kodolieroču neizplatīšanu, Kijeva atteicās no kodolvalsts statusa un parakstīja ar ASV, Lielbritāniju un Krieviju īpašu vienošanos, kas tiek dēvēta par Budapeštas memorandu. Vienā no šī dokumenta punktiem visas trīs lielvalstis garantēja Ukrainas neatkarību un teritoriālo nedalāmību.
Putins arī paziņoja, ka atstādinātajam prezidentam Janukovičam nav politiskas nākotnes. "Viņu varēja arī nogalināt, ja viņš nebūtu pametis valsti. Nāve - ir pats vienkāršākais, lai atbrīvotos no leģitīma prezidenta. Bet Janukovičs ir dzīvs," piezīmēja Putins.