Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) vērsusies Finanšu un Kultūras ministrijās, kā arī Saeimā ar lūgumu paātrināti piešķirt papildu finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem sabiedriskā pasūtījuma veidošanai Latvijas Televīzijai, Latvijas Radio un apvienotajam sabiedrisko mediju portālam lsm.lv.
Tas nepieciešams, lai nekavējoties varētu īstenot mediju satura pilnveidošanas pasākumus, kas sniegtu objektīvu, izsvērtu, aktuālu informāciju par notikumiem Latvijā un pasaulē un ļautu sasniegt dažādas auditorijas Latvijā un pasaulē, informē NEPLP.
«Izvērtējot pēdējo mēnešu notikumus pasaulē un apzinoties Latvijas informatīvās telpas specifiku, pašlaik būtiski pieaugusi nepieciešamība pēc kvalitatīva, informatīva un analītiska satura par starptautiskiem notikumiem Ukrainā, Eiropā un pasaulē krievu un latviešu valodā, kas sniegtu izsvērtu analīzi un faktus par aktuāliem notikumiem un pievērstu Latvijas auditoriju izvēlēties Latvijas sabiedrisko mediju veidoto saturu. Būtiski ir pieaugusi aktualitāte Latvijas sabiedrībai sniegt informāciju, kas ļautu izvērtēt Latvijas situāciju pašreizējā starptautiskajā kontekstā un ar kvalitatīvu saturu neitralizēt agresīvas dezinformācijas ietekmi no Krievijā veidotām televīzijas un radio programmām,» norāda NEPLP.
Šā gada 7.martā NEPLP Sabiedriskā konsultatīvā padome (SKP) konstatēja, ka «virkne Krievijas valsts kontrolētu televīzijas kanālu ilgstoši izplata tendenciozu, apzināti maldinošu un Latvijai naidīgu informāciju, kas vērtējama kā mērķtiecīga informatīva agresija Latvijas informatīvajā telpā.» SKP aicina atbildīgās Latvijas valsts institūcijas neatliekami veikt nepieciešamos pasākumus šādas Latvijas nacionālajām interesēm neatbilstošas darbības pārtraukšanai un turpmākai nepieļaušanai. SKP atbalsta steidzamu papildu finansējuma piešķiršanu 2014.gada sabiedriskā pasūtījuma izpildei sabiedrības saliedētības veicināšanai.
«Pēdējā mēneša notikumi ir radikāli mainījuši sabiedriskā pasūtījuma īpašo nozīmi Latvijas informatīvās telpas veidošanā no nacionālās drošības viedokļa. Tāpēc NEPLP ir apzinājusi ārkārtas pasākumus, kurus Latvijas Radio un Latvijas Televīzija un sabiedrisko mediju apvienotais portāls Lsm.lv varētu sākt realizēt jau ar 2014. gada aprīli. To mērķis – būtiski paplašināt Latvijas informatīvo telpu ar kvalitatīvi veidotu saturu atbilstoši sabiedrisko mediju kvalitātes kritērijiem un uzdevumiem, turklāt attīstot ziņu un analītiskā satura formātus krievu un arī latviešu valodā,» uzsver NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants.
Papildu finansējums ir nepieciešams Latvijas Radio apraides paplašināšanai Latvijas pierobežas reģionos un LR4, kas ir populārākā radio programma krievu valodas auditorijas vidū Latvijā, žurnālistiskās kapacitātes stiprināšanai, kā arī satura popularizēšanai. Tāpat arī Lsm.lv satura krievu valodā veidošanai un satura popularizēšanai un Latvijas Televīzijai programmu attīstībai, tai skaitā, ziņu raidījumu krievu valodā satura apjoma palielināšani, nedēļas ziņu pētniecisko raidījumu krievu valodā veidošanai, priekšvēlēšanu diskusiju krievu valodā veidošanai, korespondentpunkta Maskavā izveidei, papildu investīcijām satura mārketingā.
Kā zināms, nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas frakcija aicinājusi Nacionālo drošības padomi un Nacionālo drošības komisiju iesaistīties praktisko risinājumu meklēšanā un sākt ar «prokremlisko kanālu izņemšanu no programmu piedāvājuma Lattelecom, kura kontrolpakete pieder Latvijas valstij».
«Kremļa finansēto un kontrolēto televīzijas kanālu saturs, kas tiek retranslēts Latvijā, kļuvis par nacionālās drošības jautājumu. Atspoguļojot notikumus Krievijā un Ukrainā, šie televīzijas kanāli rada arvien lielāku pārliecību, ka ir uzskatāmi nevis par medijiem, bet gan Kremļa ārpolitikas instrumentiem,» uzskata nacionālā apvienība.
Tikmēr Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers norādījis, ka atsevišķu Krievijas televīzijas kanālu retranslācijas aizliegšana nebūtu pareizs risinājums.
Viņaprāt, sabiedrību vislabāk pasargā demokrātija un vārda brīvība, Latvijas valsts nodrošina pat ļoti nepatīkamu viedokļu paušanu, bet vienlaikus aizsargā citus no šādu viedokļu realizācijas. «Jebkura cenzūra ir plāksteris, ko mēs uzlīmējam savām mutēm,» sacīja Zatlers. «Mēs uzlīmējam it kā ar domu, ka pasargāsim no svešiem, kaitīgiem un nepatīkamiem viedokļiem, bet tajā pašā laikā cenzūrai nav robežu un var cenzēt arī mūs pašus.»
Zatlers uzskata, ka vienīgā saprātīgā izeja ir vairot to krievu valodā raidošo masu mediju klātbūtni, kas pauž daudz objektīvāku informāciju nekā «Kremļa rupori». Visa enerģija būtu jāvelta tam, lai cilvēkiem, kurus potenciāli var «novest nepareizos ceļos», būtu vairāk patiesas informācijas.
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.pants paredz, ka anulēt apraides vai retranslācijas atļauju ir tiesības Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei.