Ņemot vērā pēdējā laika notikumus Ukrainā un to tendenciozo atspoguļojumu Krievijas kotrolētajos televīzijas kanālos, aicinājumi atbildīgajām institūcijām rīkoties, lai ierobežotu šāda satura pieejamību skatītājiem, izskanējuši ne vien Latvijā, bet arī Lietuvā.
Pagājušajā nedēļā Lietuvas Radio un televīzijas komisija (LRTK) bija vērsusies Lietuvas prokuratūrā, uzskatot, ka Pirmā Baltijas kanāla raidījumā Laiks un kanāla RTR Rossija programmā Nedēļas jaunumi tendenciozi atspoguļoti notikumi Ukrainā.
Tomēr trešdien, 12.martā, Lietuvas Republikas Ģenerālprokuratūra pieņēmusi lēmumu nesākt pirmstiesas izmeklēšanu saistībā ar Lietuvā retranslētājiem Krievijas kanāliem, portālu BNN informē Baltic Media Alliance preses sekretārs Edžus Vējiņš.
Lietuvas prokuratūra pieņēmusi lēmumu neuzsākt pirmstiesas izmeklēšanu, jo minētajās Krievijas programmās nav saskatījusi Lietuvas Republikas Krimināllikumā paredzētos pārkāpumus.
Kā zināms, retranslēto Krievijas kanālu saturs pievērsis arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) uzmanību Latvijā. NEPLP Sabiedriskā konsultatīvā padome (SKP) izteikusi aicinājumu atbildīgajām valsts institūcijām steidzami pārtraukt Krievijas valsts kontrolētu televīzijas kanālu raidīšanu.
«SKP uzskata, ka virkne Krievijas valsts kontrolētu televīzijas kanālu ilgstoši izplata tendenciozu, apzināti maldinošu un Latvijai naidīgu informāciju, kas vērtējama kā mērķtiecīga informatīva agresija Latvijas informatīvajā telpā. SKP aicina atbildīgās Latvijas valsts institūcijas neatliekami veikt nepieciešamos pasākumus šādas Latvijas nacionālajām interesēm neatbilstošas darbības pārtraukšanai un turpmākai nepieļaušanai,» izplatītajā paziņojumā norāda SKP.
Tāpat jau vēstīts, ka NEPLP vērsusies Finanšu un Kultūras ministrijās, kā arī Saeimā ar lūgumu paātrināti piešķirt papildu finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem sabiedriskā pasūtījuma veidošanai Latvijas Televīzijai, Latvijas Radio un apvienotajam sabiedrisko mediju portālam lsm.lv.
«Izvērtējot pēdējo mēnešu notikumus pasaulē un apzinoties Latvijas informatīvās telpas specifiku, pašlaik būtiski pieaugusi nepieciešamība pēc kvalitatīva, informatīva un analītiska satura par starptautiskiem notikumiem Ukrainā, Eiropā un pasaulē krievu un latviešu valodā, kas sniegtu izsvērtu analīzi un faktus par aktuāliem notikumiem un pievērstu Latvijas auditoriju izvēlēties Latvijas sabiedrisko mediju veidoto saturu. Būtiski ir pieaugusi aktualitāte Latvijas sabiedrībai sniegt informāciju, kas ļautu izvērtēt Latvijas situāciju pašreizējā starptautiskajā kontekstā un ar kvalitatīvu saturu neitralizēt agresīvas dezinformācijas ietekmi no Krievijā veidotām televīzijas un radio programmām,» norāda NEPLP.
Šā gada 7.martā NEPLP Sabiedriskā konsultatīvā padome (SKP) konstatēja, ka «virkne Krievijas valsts kontrolētu televīzijas kanālu ilgstoši izplata tendenciozu, apzināti maldinošu un Latvijai naidīgu informāciju, kas vērtējama kā mērķtiecīga informatīva agresija Latvijas informatīvajā telpā.» SKP aicina atbildīgās Latvijas valsts institūcijas neatliekami veikt nepieciešamos pasākumus šādas Latvijas nacionālajām interesēm neatbilstošas darbības pārtraukšanai un turpmākai nepieļaušanai. SKP atbalsta steidzamu papildu finansējuma piešķiršanu 2014.gada sabiedriskā pasūtījuma izpildei sabiedrības saliedētības veicināšanai.
«Pēdējā mēneša notikumi ir radikāli mainījuši sabiedriskā pasūtījuma īpašo nozīmi Latvijas informatīvās telpas veidošanā no nacionālās drošības viedokļa. Tāpēc NEPLP ir apzinājusi ārkārtas pasākumus, kurus Latvijas Radio un Latvijas Televīzija un sabiedrisko mediju apvienotais portāls Lsm.lv varētu sākt realizēt jau ar 2014. gada aprīli. To mērķis – būtiski paplašināt Latvijas informatīvo telpu ar kvalitatīvi veidotu saturu atbilstoši sabiedrisko mediju kvalitātes kritērijiem un uzdevumiem, turklāt attīstot ziņu un analītiskā satura formātus krievu un arī latviešu valodā,» uzsver NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants.
Kā zināms, nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas frakcija aicinājusi Nacionālo drošības padomi un Nacionālo drošības komisiju iesaistīties praktisko risinājumu meklēšanā un sākt ar «prokremlisko kanālu izņemšanu no programmu piedāvājuma Lattelecom, kura kontrolpakete pieder Latvijas valstij».
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.pants paredz, ka anulēt apraides vai retranslācijas atļauju ir tiesības Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei.