Pagājušajā gadā Latvijas eksports uz Krieviju sasniedza 1 470 000 000 eiro, bet imports – 1 200 000 000 eiro. Pirms gada Krievijas uzņēmēji biznesā Latvijā ieguldījuši pusmiljardu eiro. Visvairāk – uzņēmumu pamatkapitālā. Aptuveni 100 miljonus elektrības un gāzes nozarē, 50 miljonus nekustamajā īpašumā.
Latvija Krievijai vairāk par visu tirgojusi pārtikas preces no kā lauvas tiesa bija alkohols. Kā liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) aprēķini – TOP 7 eksporta preces uz Krieviju bija viskijs, medikamenti, konjaks, kokskaidu plātnes, šprotes, rums un degvīns. Importā dominē naftas un gāzes produkti, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.
Šobrīd krīze jau labu laiku kā sākusies – tā novērojusi Investīciju un attīstības aģentūra. «Mūsu aģentūras vērtējums ir, ka uzņēmēji Latvijā cieš zaudējumus. Gan tranzīta un loģistikas jomā strādājošie, gan tirdzniecībā. Uzņēmēji ir sabijušies par savu perspektīvu. Tas skādē biznesam. Ja šādas sankcijas tiks ieviestas, tad šie zaudējumi, ko uzņēmēji cieš tagad, liksies ziediņi salīdzinoši ar to, kas iestāsies,» komentē LIAA direktors Andris Ozols.
Salīdzinot ar Krieviju tirdzniecības apjomi ar Ukrainu ir 13 reižu mazāki. Visvairāk ukraiņi Latvijā ieguldījuši banku un finanšu jomā. Nekustamo īpašumu darījumu apjoms nepārsniedza piecus miljonus eiro. Latvijas eksportpreces uz Ukrainu – medikamenti, mobilie telefoni, televizori, brētliņas un degvīns. No Ukrainas – metāla sakausējumi, vilcienu vagoni, un velkoņi. Jau pirms gada tirgošanās apjoms ar Ukrainu kritās uz pusi. Kas notiks šogad – neviens neņemas prognozēt. Tomēr no konflikta Ukrainā Latvijai esot arī savi ieguvumi.
«Šobrīd Kijevas centrā, kur vispār nebija pieejamas tirdzniecības platības, tagad daudz kas ir pieejams daudz lētāk. Latvijas uzņēmumiem mans ieteikums būtu – tiem, kam ir resursi un iespējas – izmantot šo izveidojušos situāciju. Lai cik tas emocionāli nepiedienīgi liktos, bet tāds ir bizness,» tā Ozols.
Lielākais alkohola tirgotājs uz Krieviju ir Latvijas Balzams. Tas pieder uzņēmumam SPI Grupa, kuras īpašnieks Jurijs Šeflers ieguldījis naudu arī augstceltņu Z-torņi būvēšanā Rīgā, Pārdaugavā. Akcionāra sliktās attiecības ar Kremli līdz šim neesot traucējušas Latvijas Balzamam tirgoties Krievijā. Īsi pēc nemieru sākuma Ukrainā, uzņēmums tur nogādāja papildus dzērienu partijas, kas pietiktu vairākiem mēnešiem, ja piegādes apstātos. Uzņēmuma vadībai vislielākās bažas ir par to, ka pēc sankciju ieviešanas Krievijas tirgu Latvijas bizness var pazaudēt uz ļoti ilgu laiku.
«Ja Krievija tiks izolēta ekonomiski, tā savas ārējās ekonomiskās attiecības pārkārtos citu valstu virzienā, pamanīsies savas ekonomiskās saites veidot ar alternatīviem piegādātājiem mūsu piegādātajai produkcijai un tajā brīdī, kad šīs ekonomiskās sankcijas varētu beigties, visticamāk, Eiropai būs ļoti grūti atgūt iepriekšējās pozīcijas,» prognozē AS Latvijas Balzams komercdirektors Valters Kaže.
Rīgas piena kombināts arī nonācis Krievijas biznesmeņa rokās – 2011.gadā to kopā ar Valmieras pienu nopirka piena magnāts Andrejs Bezhmeļņickis. Briestošā krīze pagaidām uzņēmumu nav skārusi. Lielākās problēmas rada rubļa svārstības. Līgumi ar Krievijas firmām ļauj tām ar Piena kombinātu norēķināties mēneša laikā pēc preču piegādes. Ja pa to laiku rubļa vērtība nokrīt – Krievijas uzņēmums samaksās mazāk. Piesardzīgākas ir arī bankas un negribīgi aizdod naudu biznesiem, kas saistīts ar Krieviju.
Iespējamās sankcijas var iesaldēt vairākus nozīmīgus valsts darījumus, mēģinot pārdot airbaltic, banku Citadele un jo īpaši Liepājas Metalurgu, par ko bijusi interese no vairākiem Krievijas uzņēmumiem.
Finanšu ministrija pagaidām iespējamo investoru loku neplāno sašaurināt un Liepājā laipni gaidīti arī pircēji no Krievijas. Tikšot vērtēta vien to reputācija, atpazīstamība un vai viņš būs, piemēram, gatavs atjaunot Liepājas Metalurga darbību. LIAA vadītājs gan iesaka politiķiem būt piesardzīgākiem. Stratēģisku un lielu uzņēmumu pārdošana tik neskaidrā laikā Krievijas virzienā var radīt nopietnas problēmas Latvijai.
«Skatoties arī šo ierobežoto personu sarakstu, kuriem Krievijas uzņēmējiem ir zināmas grūtības radušās pēdējo notikumu kontekstā, jāprognozē, vai šīs pieteiktās investīcijas notiks un kādas izcelsmes nauda tā ir. Vai projekts nevar tikt apturēts Latvijai visnepiemērotākajā brīdī, jo lielu investīcijas projektu sagatavošana prasa milzīgus arī mūsu valsts resursus. Ja šāds projekts paliek pusratā tādēļ, ka mēs nepareizi noprognoizējam, kas notiks, kas attīstīsies, tad mēs varētu ciest zaudējumus,» brīdina Ozols.
Visgraujošāk pa Latvijas budžetu sitīs krīze tranzīta jomā, jo īpaši dzelceļa kravu pārvadājumos. Pagājušajā gadā 77% no dzelzceļa kravām – galvenokārt naftas produkti un ogles – nāca no Krievijas. Pēc ziņām, ka ASV sankciju sarakstā nokļuvis Krievijas dzelceļa šefs, Latvijas dzelzceļa vadītājs Uģis Magonis no jebkādiem komentāriem par nākotni atteicās.
Jau drīz Eiropas Savienībai var nākties spriest par sankcijām, kas uzliktu plašus ierobežojumus Krievijas uzņēmējdarbībai Eiropā, lai šādi tomēr mēģinātu piespiest Krieviju beidzot sēsties pie sarunu galda ar Ukrainu. Latvijas uzņēmējiem jārēķinās, ka zaudējumi būs.
«Protams, ka mēs nevēlamies kļūt par pēdējo dzelzceļa staciju, protams, ka mēs gribam, lai mūsu lidmašīnas lidotu uz Krieviju, mēs gribētu, lai mūsu uzņēmēji sadarbojas, bet lai viņi sadarbotos uz līdzvērtīgiem, skaidriem līgumiem, kurus otra puse respektē. Kas attiecas uz pašreizējo krīzi – mēs redzam, ka ir noticis bezprecedenta gadījums šajā gadsimtā. Rīcība, kas lauzusi visus iespējamos, neiespējamos līgumus, rīcība, kas ir pret visām konvencijām, starptautiskām paražām utt. Iespējams, ka būs grūti, iespējams, ka būs smagi, un es saprotu, ka būs arī zaudējumi, ja mēs nonāksim līdz tam. Bet nu šī ir tā situācija, kur iespējams, ka mēs runājam par lietām, kas ir svarīgākas par zināmiem zaudējumiem ekonomiskajā sadarbībā,» skaidro Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.