Ir jācīnās par Latvijas ostu interesēm – to spēju integrēties būtiskajos tranzīta koridoros, piesaistīt augstas pievienotās vērtības kravas un visādi citādi būt pievilcīgām uzņēmēju, investoru acīs.
Un tas ir īpaši svarīgi šī brīža ārpolitiskās situācijas kontekstā. Taču mēs to varam pilnvērtīgi darīt tad, ja zinām, ka mums, līdzībās runājot, mājās viss ir savests kārtībā, grīda izmazgāta, putekļi noslaucīti un ziedi vāzēs salikti. Tāpēc ir virkne tā saucamo mājas darbu, kas vēl jāizpilda, intervijā BNN atzīmē Ekonomikas ministrijas pārstāve Ventspils brīvostas valdē Sandra Sondore-Kukule.
Viņa piebilst, lai arī detalizēta saruna ar ekonomikas ministru par konkrētajiem darbības virzieniem un prioritātēm vēl ir priekšā, par dažiem jautājumiem jau šobrīd ir diezgan liela vienprātība.
«No četriem Pasaules bankas ekspertu rekomendāciju blokiem, kas sniegti Latvijas ostu darbības uzlabošanai, precīzi puse attiecas uz ostu pārvaldību un vadības jautājumiem. Uzņēmējdarbības un investoriem pievilcīgas biznesa vides kontekstā jānodrošina vienveidīga un skaidra līgumu ar komersantiem slēgšanas prakse – līdzvērtīgi spēlēs noteikumi visiem. Tai skaitā attiecībā uz zemes piešķiršanu un nomas līgumu slēgšanu,» norāda politiķe.
«Būtu jāpārliecinās, vai pastāv skaidra un stingra veikto investīciju vērtēšanas metode, arī saistībā ar noslēgtajiem nomas līgumiem un nomnieku uzņemto saistību izpildi. Uzskatu, ka ir arī jāvērtē un jākoriģē kritēriji un rezultatīvie rādītāji ostas konkurētspējas vērtēšanai. Nu, nevar pārkrautās tonnas būt vienīgais vai galvenais kritērijs!» uzsver Sondore-Kukule.
Saistībā ar pašas Valdes darbu, ilggadējā prezidentu Vairas Vīķes-Freibergas un Valda Zatlera padomniece atzīmē, ka aktuāls ir jautājums par informācijas atklātības prasību stiprināšanu un lēmumu pieņemšanas procesa precīzu, detalizētu fiksēšanu. «Pasaules bankas eksperti iesaka arī stiprināt iekšējo uzraudzību un kontroli, kā arī veikt neatkarīgu finansiālās un saimnieciskās darbības auditu. Tas arī ļautu objektīvi izvērtēt ostas pārvaldes izmaksu samazināšanas iespējas,» tā Sondore-Kukule.
«Es atbalstu arī viedokli, ka būtu nepieciešami kritēriji attiecībā uz ostas valdes locekļiem izvirzāmajām prasībām. Katrā ziņā Reformu Partija (RP) vismaz iekšēji partijas ietvaros par to ir daudz spriedusi, un 2012.gada janvārī RP valde lēma par vēlamajiem kritērijiem kandidātiem, kuri tiek virzīti darbam lielo ostu valdēs, nosakot kvalifikācijas prasības: augstākā izglītība vadības disciplīnās, jurisprudencē, finanšu vadībā, ekonomikā, kā arī profesionālās kompetences un pieredzes prasības: vismaz 5 gadu pieredze ar jurisprudenci, ekonomiku, uzņēmējdarbību vai organizāciju vadību saistītās jomās,» uzsver politiķe.
Vaicāta, vai paredz, ka dažus plānus nevarēs īstenot bez citu politisko spēku un politiskiem spēkiem tuvu stāvošu personu iejaukšanās, Sondore-Kukule atzīmē, ka šobrīd ir pāragri tādus minējumus izteikt. «Strādāšu, redzēšu.»
Tāpat arī par iespējamajiem pretiniekiem un nelabvēļiem savai kandidatūrai Ventspils brīvostas pārvaldē, Sondore-Kukule atzīstas, ka nedz kolēģu – politiķu, nedz mediju atspoguļotajos viedokļos negatīvus komentārus par sevi un savu kvalifikāciju vai profesionalitāti nav manījusi.
«Tas, ko dzirdēju, ir diezgan skaidrs viedoklis, ka man ir pietiekoša darba pieredze un atbilstoša kvalifikācija tiesību zinātnēs. Tas, ko varu piebilst – jā, esmu guvusi darba pieredzi gan valsts pārvaldē, gan privāto tiesību un uzņēmējdarbības jomās.»
Jāpiebilst – kā Valsts prezidentu Vairas Vīķes – Freibergas un Valda Zatlera likumdošanas padomniece Sondore-Kukule 12 gadus vadīja vairāk nekā 60 Valsts prezidenta iespējamā veto izmantošanas procesus attiecībā uz Saeimā pieņemtajiem likumiem. «Esmu izstrādājusi 49 valsts galvas motivācijas rakstus likumu nosūtīšanai otrreizējai caurlūkošanai parlamentā. No šiem 49 gadījumiem aptuveni puse attiecas uz likumiem, kas skāra nozīmīgus valsts tautsaimniecības, nodokļu politikas, uzņēmējdarbības, investīciju vides un, tai skaitā, ostu attīstības un darbības jautājumus (2003., 2010. un 2011.gados). Papildus tam pēdējos vairāk nekā divus gadus esmu pievērsusi īpašu uzmanību arī Latvijas ostu darbībai, to pārvaldībai un konkurētspējas riskiem.»
Kopā ar kolēģiem Reformu partijā tika arī panākts, ka 2012.gadā sperti pirmie soļi ostu pārvaldības uzlabošanai – valdībā tika apstiprināti jaunie ostu nolikumi, lai nodrošinātu lielāku ostas darbības caurskatāmību un aizliegtu arī slēgt tā saucamos konfidencialitātes līgumus. Tāpat tika noteikts, ka valdības apstiprinātajiem pārstāvjiem ostu valdēs ir jāsaskaņo savi viedokļi, lai nodrošinātu valsts pārstāvju vienotu nostāju un sadarbību valsts interešu nodrošināšanai ostu darbībā.
«Pateicoties RP iniciatīvai, Latvijas rīcībā šobrīd ir Pasaules Bankas ekspertu neatkarīgs novērtējums esošajai Latvijas ostu situācijai un priekšlikumi, kā efektivizēt un padarīt kvalitatīvāku ostu darbību Latvijā,» atzīmē Sondore-Kukule.
Viņa piebilst, ka jau 2012.gadā laikrakstā un portālā Diena publicētajā savā rakstā Meli un patiesība par ostām ir norādījusi, ka lielās ostas valstij tiešā veidā nemaksā neko, lai arī izmanto valsts tranzīta un loģistikas infrastruktūru un nekustamos īpašumu, nerunājot nemaz par ostas akvatoriju.
«Visas iekasētās ostu nodevas un nomas maksas līdz šim bija palikušas pašu ostu rīcībā. Tāpēc man ir īpašs gandarījums, ka Reformu partijai sarunās par šī gada budžetu izdevās šo gadiem aizstāvēto sistēmu mainīt – turpmāk lielās ostas veiks maksājumus valsts pamatbudžetā par valsts stratēģiskās infrastruktūras izmantošanu,» bilst jaunievēlētā Ventspils brīvostas valdes locekle.
Jautāta par nozari kopumā valsts politikas kontekstā un par to, kas veicina vai neveicina brīvostu attīstību, Sondore-Kukule norāda, ka ostu darbībā galvenokārt jāveicina laba pārvaldība, līdzvērtīgi uzņēmējdarbības nosacījumi visiem investoriem, skaidra investīciju piesaistes un izmantošanas politika.
«Kāpēc? Tāpēc, lai mūsu ostās darbotos arī lielie loģistikas spēlētāji no rietumiem bez kuriem uz Rietumu kravām nevaram cerēt,» uzsver politiķe.
«Ja Latvijas ostas grib izdzīvot tik lielas konkurences apstākļos, kādi pastāv šī reģiona ostu starpā, tām ir jāvar piedāvāt pakalpojumus un iesaistes modeli, kuru, piemēram, mūsu kaimiņi Krievijā paši tik labi nevar realizēt.»
Sondore-Kukule atzīmē, ka viennozīmīgi ir jācīnās par Latvijas ostu konkurētspēju globālā mērogā. Labā nozīmē ir jālobē Latvijas tranzīta koridors starptautiskā līmenī – sarunās, semināros, ārvalstu vizītēs, diplomātiskā līmenī. Tomēr, lai to pilnvērtīgi darītu, arī pašiem ir jāizdara savi «mājas darbi», jo tieši no ārvalstu investoriem ir dzirdētas daudz kritiskas piezīmes par Latvijas ostu pārvaldības «tradīcijām».
«Lai tiktu galā ar visiem izaicinājumiem, kas sagaida Latvijas tranzīta nozari, bez jau tradicionāli zināmās Satiksmes ministrijas lomas, es redzu arī labas iespējas un ārējo ekonomisko interešu aizstāvēšanas potenciālu Ekonomikas un Ārlietu ministriju sadarbībā, kuru abu kompetencē ir ārējās ekonomiskās politiskas jautājumi,» tā Sondore-Kukule.