Pērnā gada rudenī izvērstajai uzturēšanās atļauju popularizēšanas kampaņai kopumā saziedoti gandrīz 400 tūkstoši eiro. Ziedotāji ir nekustamo īpašumu attīstītāji, tostarp ar ekspolitiķa Andra Šķēles ģimeni un būvnieku Gunti Rāvi saistīts uzņēmums, uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš, Rietumu Banka un citi.
Nodibinājums Latvijas konkurētspējas attīstības fonds pagājušajā gada rudenī aktīvi reklamēja labumus, ko Latvija iegūst no uzturēšanās atļauju izsniegšanas pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā. Tas saņēmis 35 ziedojumus no dažādām kompānijām un vienas privātpersonas – uzņēmēja Krūmiņa, liecina nodibinājuma gada pārskats par 2013.gadu.
Nodibinājumam saziedoti 275,5 tūkstoši latu jeb 392 tūkstoši eiro. Ziedojumu summas svārstās no 312 eiro līdz gandrīz 60 tūkstošiem eiro, liecina pārskats, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums Viens pret vienu.
Sākotnēji nodibinājuma vadītājs Edgars Šīns atklāja vien to, ka reklāmas kampaņas ziedotāji ir ar nekustamā īpašuma biznesu un uzturēšanās atļaujām saistīti uzņēmēji – finansisti, īpašumu tirgotāji, projektu attīstītāji un citi. Nodibinājuma pārskats rāda, ka starp lielākajiem ziedotājiem ir nekustamo īpašumu attīstītājs SIA Ordo, Rietumu Banka, Saliena Park Estate, Towers Construction Management.
20 tūkstošus eiro ziedojis uzņēmums Baltā Kāpa, kas pastarpināti pieder uzņēmēju Andra Šķēles ģimenei un būvniekam Guntim Rāvim, savukārt Jūlijs Krūmiņš ziedojis 10 tūkstošus eiro.
Nodibinājums pērn sabiedrisko attiecību pakalpojumiem un reklāmai iztērējis 254 tūkstošus eiro, savukārt pētījumiem iztērēti 119 tūkstoši eiro.
Jaunākā informācija arī liecina, ka nekustamajos īpašumos apmaiņā pret uzturēšanās atļaujām ieguldīti apmēram 750 miljoni eiro.
BNN jau vēstīja, ka koalīcija šīs nedēļas sākumā konceptuāli vienojusies atbalstīt nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšlikumu dot valdībai tiesības uz laiku apturēt termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu trešo valstu pilsoņiem.
Runa drīzāk būtu par tiesībām apturēt termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu kādām pilsoņu grupām no trešajām valstīm, pēc koalīcijas padomes sēdes norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Viņa pauda, ka nevienu konkrētu valsti nav paredzēts nosaukt.
VL-TB/LNNK pārstāvis deputāts Dzintars Rasnačs skaidroja, ka runa ir par atļauju piešķiršanas apturēšanu ne tikai saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi, bet arī citos gadījumos.
Pašlaik plānots sagaidīt Tieslietu ministrijas sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Iekšlietu ministriju izstrādātos priekšlikumus. Vēlāk šis jautājums tiks virzīts kā Ministru kabineta lieta un pēc tam arī lemšanai Saeimā, norādīja Straujuma.
Vaicāta, kāpēc vispār nepārtraukt termiņuzturēšanās atļauju biznesu šajā ģeopolitiskajā situācijā, Ministru prezidente atsaucās uz Saeimas iepriekš pieņemto lēmumu un koalīcijas panākto vienošanos.
Tāpat ziņots, ka nacionālās apvienības Saeimas frakcija 31.martā pieņēma lēmumu aicināt koalīcijas partnerus dot valdībai tiesības uz laiku apturēt termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu Krievijas pilsoņiem par nekustamā īpašuma iegādi Latvijā.
VL-TB/LNNK frakcija iesniegusi Saeimā grozījumus Imigrācijas likumā, informēja partijas preses sekretāre Laila Ozoliņa.
VL-TB/LNNK iesniegtais priekšlikums paredz, ka Ministru kabinets «valsts apdraudējuma novēršanas un pārvarēšanas nolūkos var uz laiku līdz vienam gadam apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu vienas vai vairāku trešo valstu pilsoņiem». Apturēšana var tikt piemērota attiecībā uz termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu arī par nekustamā īpašuma iegādi. Priekšlikums arī paredz, ka vajadzības gadījumā termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas apturēšanu var pagarināt.
Kā zināms, Saeimā vērtē otrreizējais caurlūkošanai nodotus grozījumus Imigrācijas likumā. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbalstītie priekšlikumi likuma grozījumiem paredz no 150 000 eiro līdz 250 000 eiro palielināt nekustamā īpašuma iegādes vērtību, par kuru piešķir termiņuzturēšanās atļauju.
Kopš 2010.gada 1.jūlija ir spēkā kārtība, ka Latvijā termiņuzturēšanās atļaujas var iegūt trešo valstu pilsoņi, kuri Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās iegādājušies vienu vai vairākus nekustamos īpašumus vismaz par 100 000 latu vai citur Latvijā par 50 000 latu.