Tā saucamā „trešā Rietumu sankciju fāze”, kura ietekmēs Krievijas ekonomiku, atkal ir Eiropas dienas kārtībā. Tā ir it kā ir tuvu īstenošanai dzīvē. Tomēr ES valstis pauž neizlēmību, kuru labi jūt Krievija.
Kā ziņo thekievtimes.ua, ir noslēdzies Eiropas Savienības ārlietu ministru samits, kurš notika Luksemburgā. Savā pārskata rakstā BBC komentētājs Džonatans Markuss stāsta par samitu un iespējamajām Ukrainas krīzes sekām, jo tieši Krievijas Federāciju ES līderi uzskata par vainīgu „agresīvajās darbībās, kuras vērstas pret Ukrainu”.
Komentētājs uzsver, ka ES valstu, ASV un NATO līderi tik tiešām uzskata, ka Krievija ir vainīga situācijas saspīlējumā Ukrainas austrumos. Bet ieviest nopietnas ekonomiskas sankcijas pret Krieviju Eiropa pagaidām neriskē. Lai tās ieviestu, būs nepieciešams vienbalsīgs visu ES dalībvalstu atbalsts. Bet panākt šo vienprātību nebūs viegli, apgalvo Džonatans Markuss.
28 ES dalībvalstu vidū paliek nopietnas domstarpības par sankciju pret Krieviju ieviešanas saprātīgumu. BBC komentētājs min dažu Eiropas valstu prezidentu un ārlietu ministriju vadītāju viedokļus.
Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilds atbalsta stingro ES pozīciju pret Krieviju.
Lielbritānijas ārlietu ministrija paziņoja, ka uz Krievijas darbībām Eiropai jāatbild ar stingrākām sankcijām.
Sarunas laikā ar ASV prezidenti Baraku Obamu Francijas prezidents Fransuā Olands pateica, ka viņa valsts dod priekšroku stingrām, bet pakāpeniskām sankcijām.
Nīderlandes ĀM paziņoja, ka ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju ir par agru.
Vācijas kancleres vietnieks Zigmārs Gabriels izteica viedokli, ka „NATO ieroču žvadzināšana” nepalīdzēs atrisināt Ukrainas krīzi. Viņš ir pārliecināts, ka no Eiropas puses ir nepieciešama diplomātija.
Itālija un Spānija runā par sankcijām pret Krieviju ar milzīgu piesardzību.
Džonatans Markuss atzīst, ka Eiropa pauž neizlēmību, kuru jūt Krievija. Un nav zināms, vai ES izšķirošā brīdī spēs apvienoties un turēties pretī robežas pārdalīšanai ar spēku, secina BBC komentētājs.