Valsts pārvaldes iestādēm līdz 2015. gadam ir jāatsakās no saviem logo un to vietā jāizmanto valsts ģerbonis; eksperti lielu pievienoto vērtību nesaskata un aicina tā vietā domāt par jaunu darba vietu radīšanu.
Lai veicinātu valsts pārvaldes atpazīstamību un reprezentāciju, ļaujot sabiedrībai vieglāk identificēt valsts pārvaldi kā vienotu veselumu, valsts pārvaldē plānots ieviest vienotu vizuālās identitāti. «No nākamā gada valsts iestādes vairs nevarēs izmantot savus līdzšinējos logo un tām būs jāizmanto valsts ģerbonis. Šobrīd vēl nav zināms, kā tiks atrisināts jautājums par krāsām. Piemēram, Lielbritānijā, kas pilnībā uz vienotu vizuālo identitāti pārgāja jau vairākus gadus iepriekš, atstāja nozarēm atšķirīgas krāsas, bet šobrīd mākslinieki var izpausties un piedāvāt savas idejas,» DB paskaidroja Valsts kancelejas (VK) pārstāve Ilze Pavlova. Jāpiemin, ka atsevišķos gadījumos valsts ģerboni varēs neattēlot. Piemēram, uz maza izmēra priekšmetiem, kur tas nebūs saskatāms, un vietās, kas negarantēs valsts ģerbonim pienācīgu cieņu tā izmantošanas īslaicīguma un mērķa dēļ, piemēram, uz piezīmju papīra, sērkociņiem, pārtikas iepakojuma u.c. Solis – vienotas vizuālās identitātes virzienā – ir pareizs, lai cilvēki spētu atšķirt, ar kādām iestādēm un organizācijām viņiem ir darīšana, tomēr šobrīd tā noteikti nav prioritāte, kas būtu jārisina, DB norādīja Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka. «Šobrīd tiek sākts ar vienotu identitāti, nākamais solis varētu būt kopīgas funkcijas mājaslapām, bet tas nenozīmē, ka tām jābūt vienādām. Vienkārši ir jāpārņem labākās funkcijas,» piebilda I. Kažoka.
Jēgu neredz
«Šobrīd visiem ir zināms, kas ir kas. Savukārt, pārejot uz vienoto vizuālo identitāti, varētu būt jūklis, jo uzreiz nevarēs saprast no kuras iestādes saņemta vēstule,» DB spriež Corstjens World- wide Movers Riga pārdošanas vadītājs Māris Lapiņš. Pēc viņa domām, diezin vai tas arī radīšot līdzekļu ietaupījumu. Tā kā Corstjens pats šobrīd piedzīvojot zīmola maiņu, viņaprāt, valsts iestādēm ātrāk par gadu tas neizdošoties. «Manuprāt, valstij drīzāk vajadzētu rūpēties par jaunu darba vietu radīšanu un iedzīvotājiem, nevis tērēt naudu vizuālajam noformējumam,» DB skarbāk teic SIA Baltic Logistic Solutions valdes loceklis Jevgēņijs Semjaņņikovs. Viņš neredz nekādu pievienoto vērtību valsts iecerētajai pārejai uz vienoto vizuālo identitāti. Efektu drīzāk dotu tas, ja valsts vairāk domātu, kā noturēt cilvēkus Latvijā. Viņa vadītais uzņēmums saskaroties ar darbinieku trūkumu vairākās pašvaldībās. Tā kā šobrīd cilvēkiem ir viegli pārvietoties, jebkurš signāls, ka citās valstīs tiek gaidīti darbinieki, uzreiz samazinot uzņēmuma personālu. «Labāk būtu guldīt naudu paliekošā efektā, proti, cilvēku noturēšanai savā zemē, un tā būtu tā īstā identitāte, ka esam tie paši latvieši, nevis ķīnieši, kas skatās uz Latvijas ģerboni vai veidlapu,» klāstīja J. Semjaņņikovs. Valsts pārvalde ir nenormāli uzpūsta, ar augstiem birokrātijas standartiem. Lai visu ierēdņu armijai būtu ko darīt, tiek izdomāti šādi pavērsieni, un jau šobrīd ir skaidrs, ka tas nemaksās maz.
Līdzīgās domās ir Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš. «Tā absolūti nav problēma, drīzāk izrādīšanās no ierēdņu puses,» sacīja A. Siliņš, piebilstot, ka viņam nesagādā problēmas atpazīt valsts pārvaldes iestādes.
Ierobežotā skaitā
Šodien noslēdzas VK izsludinātais konkursu par valsts ģerboņa vienotā grafiskā standarta izstrādāšanu izmantošanai valsts pārvaldē. Uzņēmumiem ir interese par konkursu, apliecināja I. Pavlova. Šobrīd vēl nav zināms, cik izmaksās attiecīgā grafiskā standarta izstrāde, jo tas būs atkarīgs no iesniegtajiem piedāvājumiem. Valsts pārvaldē pāreja uz vienoto identitāti nav sākusies šogad, tās pirmsākumi ir meklējami 2012. gadā. Tādējādi iestādes par nepieciešamām izmaksām zināja jau sen, kā arī noteikts pārejas periods līdz šā gada beigām, akcentēja I. Pavlova. Vienlaikus iestādes tika aicinātas pārmaiņām gatavoties laikus un, piemēram, vizītkartes nepasūtīt vairumā. Arī šobrīd daudzas valsts iestādes zvana uz VK un interesējas par gaidāmajām izmaiņām, neslēpa I. Pavlova. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienests (VID) drīz pārcelsies uz jauno māju un negaidīs līdz gada beigām, lai ieviesu jaunos standartus. DB klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone apliecināja, ka jau šobrīd, ejot iekšā EDS, nav bordo krāsas, jo diemžēl likumdevējs ir lēmis, ka visi logo, kas saistīti ar iestādēm, no nākamā gada vairs nevar eksistēt. «Arī mums no sava logo ir jāatsākās un jāpāriet uz Finanšu ministrijas resora zilo krāsu,» sacīja I. Pētersone. Plānots, ka valsts ģerboņa datnes elektroniskā formātā tiks izstrādātas līdz 1. jūlijam. Papildus tam līdz 1. augustam plānots izstrādāt vadlīnijas vienotā grafiskā standarta un valsts ģerboņa praktiskai lietošanai.
Man ir par maz informācijas par valsts pārvaldes plāniem, tomēr vienots tēls un logotips vienmēr palīdz radīt vienotu priekšstatu no auditorijas skatupunkta, DB norādīja DDB Latvija vadītājs Andris Rubīns. Tomēr no valsts pārvaldes viedokļa tas ir labi, ka šobrīd KNAB ir sava identitāte un atpazīstamība, lai to nesajauktu, piemēram, ar LIAA. Ja visus saliek zem vienotas identitātes, un tikai nelieliem burtiem norādīts konkrētās iestādes nosaukums, tad cilvēkiem var sajukt, uz kuru iestādi viņš ir atnācis. Taču vienots un kopīgs rāmis klāt esošai iestāžu identitātei varētu būt. Biznesā ir atšķirīgas pieejas korporatīvo un produktu zīmolu savstarpējai sadarbības spējai. Pirmā paredz to, ka produkta zīmols tiek virzīts ar norādi uz grupas zīmolu. Otra pieeja paredz tikai produkta zīmola virzību bez sasaistes uz grupas zīmolu. Trešā pieeja paredz visa salikšanu zem viena jumta. Man neliekas laba doma, ja visas iestādes vizuāli būtu pārāk vienādas, tomēr kopīgas vadlīnijas būtu laba ideja, lai tādējādi stiprinātu valsts pārvaldes tēlu no komunikācijas viedokļa, rezumēja A. Rubīns.
Tikai čaula
«Viens no uzstādītajiem mērķiem ir radīt uzticamību. Ja pieejam jautājumam no šīs argumentācijas puses, tad grafiskā zīme bez satura ir un paliek tikai čaula. Grafiskajai zīmei ir jāpauž attiecīgas organizācijas vērtības, ticība, raksturs, jārada cilvēkos pieejamības, atvērtības un atbalsta sajūta. Te jautājums ir daudz augstākā līmenī – vai mums ir izprotams, kādas vērtības sevī ietver un pauž valsts ģerbonis? Vai šīs vērtības ir patiešām iemiesotas katras institūcijas darbā? Vai esam gatavi kā vācieši vai nīderlandieši uzlikt vienu kopēju zīmi, jo mūsu institūciju starpā valda vienots vērtību kodekss? Jebšu atkal ar čaulu mēģinām nomaskēt sadrumstalotu, vāju saturu?,» – DB jautā Inese Apse-Apsīte, zīmolu ligzdas MATKA zīmolvede.