NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Filips Bridlavs uzskata, ka tiešie militārā uzbrukuma draudi Ukrainā ir pagājuši.
Pēc viņa vārdiem Kremlis neizšķirsies par karu. Bet Krievija turpinās aktīvi atbalstīt Ukrainas separātistus, ziņo Reitera aģentūra.
Ģenerālis Filips Bridlavs paziņoja, ka Ukrainas austrumu apgabalos Vladimirs Putins realizē „Krimas scenāriju”. Viņš domā, ka Ukrainā ir izvietotas specvienības, kuras atbalsta separātistus. Bet Krievijas armijas pamatspēki robežu nešķērsos.
„Atceraties, kā Putins noliedza to klātbūtni Krimā. Bet pēc tam atzinās, ka tās tur atradās. Tas pat notiks arī Austrumukrainā”, – teica Bridlabs pirmdien, uzstājoties Otavā.
Krievija pie Ukrainas robežas koncentrējusi desmitiem tūkstošus karavīru, ko Filips Bridlavs uzskata par blefa mēģinājumu, lai radītu psiholoģisko spiedienu. Kaut gan vēl pirms mēneša Bridlavs sacīja, ka Krievijas armija gatavojas uzbrukumam un tās uzdevums, iespējams, būs izeja pie Moldāvijas robežām. Tāpat ģenerālis neizslēdza, ka iebrukums sāksies triju līdz piecu dienu laikā, – ziņo newsru.com.
„Šodien es jau nedomāju, ka tas ir tas ir ticamākais rīcības modelis. Es uzskatu, ka Putins var sasniegt savus mērķus arī bez tiešas iejaukšanās”, – teica Bridlavs.
Visdrīzāk Krievija turpinās darīt to, ko dara – diskreditēt valdību, radīt nemierus, censties sagatavot skatuvi separātistiem”.
NATO šāda notikumu attīstība kļūs par nopietnu problēmu, domā Filips Bridlavs. Ja agresija nenotiks, dažas valstis sāks atjaunot ar Krieviju normālas attiecības, tai skaitā arī ekonomiskās. Bridlavs uzskata šādu kursu par nepieņemamu pēc Krimas aneksijas.
Kanādā Bridlavs apsprieda vardarbības pieaugumu Ukrainā ar premjerministru Stīvenu Hārperu. Viņš notikušo nosauca par iebrukumu, kuru Putina režīms realizē „palēninājumā”.
Filips Bridlavs pieskārās arī PZKR pielietošanai, ar kura palīdzību tika notriekti divi Ukrainas armijas helikopteri pie Slavjanskas. Pēc ģenerāļa vārdiem pagaidām ir pāragri izdarīt secinājumus par Krievijas militārpersonu līdzdalību šajā incidentā, jo raķetes varēja būt nozagtas no vietējām ieroču noliktavām.
Jebkurā gadījumā NATO valstīm vairs nav jāizskata Krievija kā partneris, domā Filips Bridlavs. Turklāt jāpalielina militārie izdevumi, kuri pagaidām sastāda tikai 2% no IKP.
„Mēs esam izkļuvuši no perioda, kurā mēs Krieviju uzskatījām par partneri. Mēs jau atrodamies ļoti atšķirīgā laikā. Un es domāju, ka dažām valstīm tas ir jāņem vērā”, – sacīja Bridlavs.
Atzīmēsim, ka Ukraina atšķirībā no NATO nav tikpat optimistiski noskaņota par Krievijas plāniem. Ukrainas premjers Arsēnijs Jaceņuks aprīlī paziņoja, ka Maskavai ir šādi plāni: sabotēt prezidenta vēlēšanas un spēlēt uz situācijas saasināšanās rēķina, bet tai pašā laikā Putins skumst „par teritorijām, kuras nekad viņam nav piederējušas”. Pēc tam Ukrainas valdības vadītājs apsūdzēja Krieviju pasaules kara izraisīšanā un piedraudēja, ka Maskavai „sados pa zobiem”.
Bet Ukrainas prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Turčinovs ir pārliecināts, ka „notiek karš pret mūsu valsti no KF puses gan Ukrainas austrumos, gan dienvidos”.