Ja Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un institūcijas drīzumā vienosies par Eiropas Komisijas (EK) prezidentu, tad valstu izvirzītos komisāra amata kandidātus gaida iztaujāšana Eiropas Parlamentā (EP).
Latvijas kandidāts Valdis Dombrovskis („Vienotība”) jau paziņojis, ka būtu gatavs arī Eiropas kolēģiem skaidrot viņa sievas uzņēmuma savulaik Hipotēku bankā ņemtā kredīta nonākšanu pie „Rietumu bankas” laikā, kad viņš bija premjers. Iespējamo interešu konfliktu šai lietā vērtē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), savukārt Saeimā tiek apsvērta parlamentārās izmeklēšanas komisijas veidošana. Pat no koalīcijas partneriem izskan aizdomas, ka šis apstāklis varētu būt ietekmējis „Vienotības” pozīciju pret „Rietumu bankas” biznesam būtisko termiņuzturēšanās atļauju ierobežošanu. Tikmēr Finanšu ministrija šonedēļ centās pārliecināt medijus, ka Hipotēku bankas pārveides process bijis organizēts nevainojami.
2009.gada nogalē valdība nolēma, ka Latvijas Hipotēku un zemes banka tiks pārveidota par attīstības institūciju, līdz 2013.gada beigām pilnībā atsakoties no komercbankas darījumiem. Hipotēku bankas, tagad „Altum” valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko norāda, ka „visa pārdošanas procesa gaitā tas nebija pakārtots vai organizēts kādam konkrētam aizņēmēju kopumam vai kādai konkrētai personai”.
No sešām paketēm, kurās saskaņā ar pārdošanas stratēģiju bija sadalīta Hipotēku bankas komercdaļa, 2012.gada nogalē nebija pārdotas vēl divas: 3.pakete, kurā bija ar celtniecības un nekustamā īpašuma attīstīšanas nozari saistīti aizdevumi, un 4.pakete - kavētie kredīti. Tomēr vēlāk 3.pakete tika sadalīta 3.a un 3.b portfeļos. 3.a portfeli nopirka „Rietumu banka”.
Maijā portāls „pietiek.com” uzsāka publikāciju sēriju, kurā atklāja: 3.a portfelī nonāca arī uzņēmuma „Land Development” nedaudz vairāk kā vienu miljonu latu lielais kredīts. Firmas īpašnieki uz pusēm ir Ārija Dombrovska - ekspremjera, tagad no „Vienotības” saraksta Eiropas Parlamentā ievēlētā Valda Dombrovska sieva - un Indulis Bukans - bijušās premjera padomnieces Sandras Bukanes vīrs.
Pats Valdis Dombrovskis, kurš šobrīd ir Latvijas oficiālais kandidāts Eiropas Komisijas locekļa amatam, Saeimā deputātu iztaujāšanas laikā apgalvoja, ka nekādām aizdomām par viņa sievas un ģimenes drauga uzņēmuma kredīta nonākšanu „Rietumu bankā” neesot pamata: „Kopumā tika izteikti piedāvājumi potenciālajiem investoriem, un visas paketes tika pārdotas tiem investoriem, kuri par tām piedāvāja labāko cenu. Tātad nav pamata spekulācijām par kādām paketēm, kas tika ekskluzīvi kādam piedāvātas.”
Dombrovskis arī noliedza, ka jelkādā veidā būtu ietekmējis šī lēmuma pieņemšanu: „Tieši tāpēc, ka Hipotēka bankas komercdaļā bija arī manai sievai daļēji piederoša uzņēmuma kredīts - es valdības ministrus par to savlaicīgi informēju -, nepiedalījos šo lēmumu pieņemšanā, nepiedalījos diskusijās par šo jautājumu. To visu fiksēja arī valdības sēdes protokolā. Un attiecīgo sēdes vadību, kad šie jautājumi tika skatīti, nodevu finanšu ministram vai finanšu ministra pienākumu izpildītājam. Līdz ar to šo lēmumu pieņemšanā es nekādā veidā neesmu iesaistījies vai piedalījies. Tas, protams, ir būtisks aspekts.”
Taču 2011.gada novembrī, kad valdības sēdē tika lemts par Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanas stratēģiju, kas paredzēja dalīšanu paketēs, Dombrovkis no lemšanas nav atstatījies, turklāt par šo jautājumu arī izteicies. To apliecina arī sēdes protokols.
Pie Hipotēku bankas pārveides vadības darbojies Dombrovska draugs
Daudz būtiskāku šaubu ēnu pār Dombrovska neziņu met tas, ka Hipotēku bankas pārveides vadības grupā darbojies viņa draugs un tolaik premjera ārštata padomnieks Gints Freimanis.
Kāpēc šai grupā bija jāiesaista Ministru prezidenta biroja pārstāvis, skaidro vadības grupas vadītājas vietniece Līga Kļaviņa no Finanšu ministrijas (FM): „Jā, tur bija pārstāvji no Finanšu ministrijas, no bankas, no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, no Ekonomikas ministrijas, arī no Ministru prezidenta biroja, arī no Latvijas Bankas. Katra institūcija no savas puses deleģēja pārstāvi darba grupā. Galvenais mērķis bija koordinēt starpinstitūcijas viedokļus pirms jautājuma virzīšanas izskatīšanai Ministru kabinetā.”
FM pārstāve uzsver, ka „darba grupa nevienā brīdī šos jautājumus nav skatījusi detalizēti pa aizdevumu līmeņiem, bet tas ir bijis kopējas pārdošanas process”.
Kāds Hipotēku bankas pārveides vadības grupas pārstāvis Latvijas Radio atklāja, ka par 3. un 4.portfeli nopietni interesējās divi investori: „Rietumu banka” un Norvēģijas sabiedrība „B2Holding”, kas nodarbojas ar kredītportfeļu iegādi un apsaimniekošanu Eiropā.
Norvēģu kompānijas Latvijā reģistrētā meitasfirma „B2Kapital” pērn nopirka maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas patēriņa kredītu portfeli. Šī holdinga pamatdarbība ir saistīta ar parādu piedziņu - gada sākumā tas kļuva par „Creditreform Latvia” jauno īpašnieku. Tāpēc var pieļaut, ka „B2Holding” tādiem risinājumiem kā kredīta pamatsummas nemaksāšana vai pagarināts atmaksas termiņš piekritis nebūtu.
Šie darījumi gan apstiprināti netika, jo Finanšu ministrija negribēja piekrist cenai, kas tai likās par zemu. Citās domās bija, piemēram, Latvijas Banka, kas uzskatīja – labāk, lai arī ar lielu diskontu, tomēr pārdot visus šos kredītus privātajam pircējam, nekā lielu daļu no tiem nodot valstij piederošajai Privatizācijas aģentūrai. Tomēr uzvarēja Finanšu ministrijas un konsultanta viedoklis: sadalīt šo paketi sīkāk.
„Mēs saņēmām investora interesi par daļu no šīs paketes. Šobrīd nevaru konkrēti apgalvot, kādi bija visi argumenti, kādēļ investors izvēlējās vienu, otru vai trešo daļu. Investoram sākotnējā analīzes posmā arī nebija pieejama informācija par to, kas konkrēti tas ir par klientu, jo klienta informācija bija šifrēta. Bet mēs saņēmām indikāciju, ka ir interese aptuveni par pusi no kopējā portfeļa. Uz procesa sākuma brīdi, kad mēs izvēlējāmies paketes sadalīt, trešās paketes lielums bija aptuveni 50 miljoni eiro. Kad paketes sadalīja, tad tās sadalīja aptuveni uz pusēm: gan 3.a, gan 3.b uz sākuma procesu bija ap 25 miljoniem eiro. Dalījums sākotnēji bija balstīts uz to, ka diviem investoriem bija interese par daļu no šīs paketes. Balstoties uz to interesi, tika izdalīta 3.a pakete,” skaidro finanšu konsultanta „Superia” partneris Mārtiņš Krūtainis.
Cenu, par kādu 3.a portfelis „Rietumu bankai” pārdots, Krūtainis neatklāj, vien norāda uz iepriekš pausto - kopumā paketes tika pārdotas ar diskontu no 10 līdz 30%.
Latvijas Radio rīcībā esošā informācija liecina, ka „Rietumu bankas” pirkumam bijis piemērots maksimālais – 30% diskonts.
Neoficiāli Latvijas Radio tiek apgalvots, ka patiesībā 3.a portfelī pēc tieši „Rietumu bankas” ierosinājuma ielikti lielie nekustamo īpašumu attīstītāju kredīti - virs miljona latu. Portfeļa vērtība arī esot bijusi krietni mazāka nekā puse no trešās paketes, līdz ar to „Rietumu bankas” pārņemto klientu skaits neesot bijis liels. „Superia” pārstāvis gan šos apgalvojumus atteicās apstiprināt.
Tomēr Krūtainis atzīst, ka 3.a portfelī nonākušie Hipotēku bankas klienti varētu justies komfortablāk nekā tie, kas palika 3.b portfelī: „Ja klients nonāca Privatizācijas aģentūrā, tas nozīmē, ka viņš jau ir ilgstoši nespējis rast risinājumu ar Hipotēku banku. Un, visticamāk, vairākkārtēji ir pārkāpis vienošanos restrukturizācijas ietvaros un tikai pēc tam nodots piedziņai uz HipoNIA, kas ir Hipotēku bankas nekustamo īpašumu aģentūra. Un mans minējums – tas laikam ir sliktāk, jo ir sākts piedziņas process, attiecīgi tiek ņemta piespiedkārtā manta nost.”
Noliedz «Rietumu bankas» pretimnākšanu
Pats Dombrovskis konsekventi noliedz, ka „Rietumu banka” uzņēmumam „Land Development” tagad izrādītu kādu pretimnākšanu: „Kredīta nosacījumi nav mainīti, nekas nav norakstīts. Šāda veida spekulācijas uzskatu par priekšvēlēšanu vai pēcvēlēšanu melnā PR kampaņu, un nekāda pamata tai nav.”
Šim apgalvojumam pat varētu piekrist, ja pavēro, kāda bija bankas attieksme, kad kredīts bija Hipotēku bankā. Ja 2009.gadā „Land Development” Hipotēku bankai atmaksāja gandrīz 240 tūkstošus latu par vienu no tajā ņemtajiem kredītiem, tad turpmākajos trīs gados bankai samaksāti attiecīgi 14 769, 3184 un 6428 latu. Turklāt 2012.gadā panākts arī aizdevuma atmaksas termiņa pagarinājums - tas pārcelts no 2013.gada pavasara uz 2017.gadu.
Bankas vadītājs Paņko gan apgalvo - Hipotēku banka neesot kā īpaši izturējusies pret premjera ģimenes locekļiem: „Es gribētu iebilst, ka kādam klientam mūsu bankā ir atšķirīga attieksme vai pieeja. Ir sadarbībā ar klientu organizēti kredīti simtiem kredītņēmēju. Tātad šeit neviena kredīta gadījumā nav runa par kādu īpaši atšķirīgu metodoloģiju, pieeju, principu. Tam es noteikti iebilstu. Jebkura komercbanka ir potenciāli ieinteresēta rast risinājumu ar klientu, nevis pārņemt kādu nekustamo īpašumu.”
Pagājušajā gadā „Land Development” aizdevuma dzēšanai Hipotēku bankā novirzīja vairāk nekā 200 tūkstošus latu - ieņēmumus par togad un iepriekšējā gada nogalē pārdotajiem īpašumiem projektā „Vējziedi”. Savukārt "Rietumu bankai" samaksātā kredīta pamatsumma pērn jau atkal bija niecīga - četri tūkstoši latu. Tāpēc Dombrovska frāze „kredīta nosacījumi nav mainīti” varētu būt patiesa.
Šobrīd „Land Development” aizņēmumi no „Rietumu bankas” joprojām pārsniedz miljonu latu. Vienlaikus uzņēmumam aizdevušas ir arī fiziskas personām - uzņēmuma īpašnieki un to radi. Ārija Dombrovska un Indulis Bukans aizdevuši pa 165 tūkstošiem eiro katrs. Arī viņu laulātie - Valdis Dombrovskis un Sandra Bukane - katrs ir aizdevuši vairāk nekā 150 tūkstošus eiro, un vairāk nekā 70 tūkstošus aizdevis arī Bukanes tēvs un uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Krapovskis. Tāpēc no „Rietumu bankas” labvēlības pret uzņēmumu lielā mērā ir atkarīgas arī Dombrovsku un Bukanu ģimeņu personiskās finanses. Līdzšinējie kredīta atmaksas tempi ļauj apšaubīt, ka trīs gadu laikā „Land Development” to būs atmaksājis. To, vai „Rietumu banka” ļaus termiņu pagarināt, rādīs laiks.