Pasliktinoties drošības situācijai Ukrainas austrumos, kā arī sākot gandrīz vai no jauna veidoties dažādām ukraiņu drošības struktūrām, ne reizi vien no Kijevas amatpersonu puses izskanējuši aicinājumi Eiropai sniegt Kijevai nepieciešamo palīdzību radušos grūtību pārvarēšanai.
Kā kļuvis zināms, ES ārlietu dienests ir izstrādājis tā dēvētā Krīzes menedžmenta koncepciju īpašas misijas nosūtīšanai uz Ukrainu. Diplomāti uzsver, ka jaunais plāns ietver aicinājumu ES dalībvalstīm nosūtīt civilos policijas un drošības ekspertus, kas varētu palīdzēt pārraudzīt Ukrainas iekšlietu ministrijas spēkus. Ekspertiem būtu jāsniedz stratēģiski padomi Kijevas varas iestādēm, palīdzot tām pārveidot un pārstrukturēt drošības dienestus tā, lai būtu iespējams atgūt pār tiem kontroli un būtu iespējams no šiem spēkiem prasīt atbildību. Šīs misijas dalībnieki neveiktu reālas policijas misijas, kā to dara ES misija Kosovā, bet gan sniegtu nepieciešamās zināšanas dažāda ranga virsniekiem, vienlaicīgi aktualizējot arī cilvēktiesību jautājumus un demokrātisko atbildību.
ES diplomāti ir pārliecināti, ka šāda misija palīdzētu ukraiņu tautai atgūt uzticību gandrīz 200 000 cilvēku lielajiem policijas spēkiem, kuri Viktora Janukoviča valdīšanas laikā un šī gada sākumā notikušajos nemieros ir izpelnījušies ne visai labu slavu. Eiropas ierosinājums gan nepiedāvā reformēt Ukrainas bruņotos spēkus vai izlūkdienestus.
Pagaidām gan nav zināms, vai dalībvalstis šim ierosinājumam piekritīs un, ja piekritīs, kad šāda misija varētu sākt darboties. Tāpat nav īsti zināms, cik ilgi šādai misijai Ukrainā būtu jāuzturas un kur tai būtu jābāzējas. Kā ziņo portāls „EUObserver”, diplomātiem pagaidām atšķiras arī viedokļi par to, kādā termiņā būtu iespējams panākt kādus rezultātu - daži min gadu pusotru, citi: divus līdz trīs gadus.
Kā norāda Eiropas mediji, daudzu dalībvalstu pārstāvji ir pauduši vēlmi ES civilo misiju ievest Ukrainā vēl pirms šī gada augustā beigsies EDSO misijas mandāts šajā valstī. Tiek prognozēts, ka Krievija, kā EDSO dalībvalsts, visticamāk, misijas pagarināšanu varētu bloķēt.
Kā vēl trešdien paziņoja Krievijas ārlietu ministrijas pārstāvis Aleksandrs Lukaševičs EDSO misijas ziņojumos trūkst objektivitātes, jo tiekot ignorēti fakti par ukraiņu militārās aviācijas un smagās artilērijas izmantošanu pret civiliedzīvotājiem, kā arī netiekot pieminēti tūkstošiem bēgļu, kas devušies no nemieru pārņemtajiem reģioniem uz Krieviju. Lai arī pati Krievija ne reizi vien ir apsūdzēta par to, ka tā pārāk maz iesaistās EDSO misijas dalībnieku drošības garantēšanā, Lukaševičs norādījis, ka tas faktiski pat neesot iespējams, jo Ukrainā notiek reāla karadarbība un Krievijas varas iestāžu daudzkārt piesauktā soda operācija.