Brīdinājums ļauniem interneta komentētājiem: Drošības policija ierosinājusi 8 krimināllietas 2

Taču nereti, izsakot savu viedokli, interneta lietotāji īpaši neizvēlas vārdus un izteicienus. Tas izpaužas naidīgos komentāros, kuri ir saistīti ar nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu, dažreiz internetā tiek izteikti arī dažāda veida draudi.

Drošības policijas informācija liecina, ka šogad tika ierosināti 8 kriminālprocesi pēc LR Krimināllikuma 78.panta – „Par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu virtuālajā vidē”.

Visvairāk šāda veida kriminālprocesu (20) bija ierosināts pērn.

Salīdzinājumam minēsim, ka 2012.gadā Drošības policija bija ierosinājusi 17 krimināllietas pēc Krimināllikuma 78.panta, 2011.gadā – 10, 2010. un 2009.gadā – tikai 6 krimināllietas.

Piemēram, šogad tika uzsākts kriminālprocess par publisko aicinājumu likvidēt Latvijas valsts neatkarību. Aicinājums bija saistīts ar parakstu vākšanu sociālajos tīklos, lai panāktu Latvijas pievienošanu Krievijai.

Neskatoties uz to, ka interneta lietotāji, kuri raksta ļaunus un apvainojošus komentārus, var tikt saukti pie atbildības, tiesībsargājošo iestāžu pārstāji vairākkārt skaidroja, ka lietas ierosināšanai nepieciešami neapstrīdami pierādījumi izteiktiem draudiem.

Krimināllikumā ir pants, kas paredz sodu par vārdos izteiktajiem draudiem. Tomēr nav jāaizmirst arī par cietušā subjektīvo uztveri un to, cik reāli viņš uztver izteiktos draudus.

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšnieks Jurijs Vasiļjevs savulaik skaidroja portālam Gorod.lv, ka „jāņem vērā divi aspekti: cik reāli bijuši draudi un cietušajam jābūt pierādījumiem par to, ka draudi tika izteikti – tie var būt komentāri internetā vai draudu ieraksti. Protams, svarīgs arī motīvs, kāpēc kādam tiek draudēts”.

Atgādināsim, ka 2013.gadā Drošības policija izskatīja Saeimas deputāta Valērija Agešina iesniegumu, bet atteicās uzsākt krimināllietu par draudu izteikšanu, norādot, ka trūkst nozieguma sastāva.

Tāpat 2011.gadā Satiksmes ministrija sadarbībā ar Tieslietu ministriju izstrādāja grozījums Likumam par elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem, bet efektīvu mehānismu, kuri palīdzētu rupjus interneta lietotājus saukt pie atbildības, joprojām nav.

Prakse liecina, ka rupjus un aizvainojošus komentārus internetā ievieto ne tikai no anonīmo adrešu lietotāji, bet arī valsts iestāžu un uzņēmumu darbinieki.