15.maijā 4 Daugavpils pilsētas domes deputāti no partijas „Saskaņas centrs” (Dmitrijs Rodionovs, Aleksandrs Samarins, Aleksejs Nikolajevs un Anatolijs Gržibovskis) nosūtīja Daugavpils mēram Jānim Lāčplēsim (Latgales partija) iesniegumu, kurā ierosina papildināt Domes saistošos noteikumus par atbalsta sniegšanu maznodrošinātām personām, iekļaujot tajos jaunu iedzīvotāju kategoriju – pilsētā deklarētos Lielā Tēvijas kara veterānus.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzdevis no šā gada 1.maija nodrošināt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā dzīvojošajiem Otrā pasaules kara veterāniem ikmēneša pabalstu izmaksu, atsaucoties uz Kremļa oficiālajā interneta vietnē publicētu paziņojumu, vēsta Krievijas mediji.
Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu komitejas pirmajā sēdē tās locekļi vienbalsīgi nolēma, ka minēto komiteju vadīs Domes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Dzalbe.
Kamēr ceturtdien tūkstošiem cilvēku Rīgā pie tā dēvētā Uzvaras pieminekļa svinēja Padomju Savienības uzvaru pār nacistisko Vāciju, tikmēr pagaidām nenoskaidroti indivīdi draudējuši uzspridzināt Latvijas Okupācijas muzeja ēku Raiņa bulvārī. Muzejā ieradušies policijas darbinieki pārliecinājās, ka spridzekļu nav.
Pirmdien, 6.maijā, brīvprātīgie apciemoja 180 Lielā Tēvijas kara dalībniekus, kuri dzīvo Daugavpilī, lai nodotu viņiem akcijas „Uzvaras maršruts” ietvaros savāktās dāvanas un naudas līdzekļus.
Video sagatavoja Daugavpils domes preses dienests.
Kā zināms, 2012.gads bija sporta gads – daugavpilieši piedalījās Olimpiskajās spēlēs Londonā, pilsētas izlase ieguva trešo vietu Latvijas olimpiādē, kas norisinājās Liepājā. Esam ziņojuši, ka 19.decembrī saskaņā ar tradīciju Daugavpils Sporta pārvalde apbalvoja labākos Bērnu un jauniešu sporta skolas audzēkņus un viņu trenerus. Savukārt 20.decembrī pilsētas Domē sveica sporta veterānus.
3. novembrī Rīgā norisinājās Latvijas čempionāts ložu šaušanā veterāniem. Daugavpils seniori izcīnīja deviņas godalgas – 2 zelta, 3 sudraba un 4 bronzas,informē portāls sportaparvalde.lv.
KF vēstniecības preses sekretārs Vašingtonā Jevgeņijs Horiško ziņo, ka saskaņā ar Krievijas prezidenta 27.aprīļa rīkojumu 56 Otrā pasaules kara amerikāņu veterāni tika apbalvoti ar Ušakova medaļām.
Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) uzskata, ka Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciatīva veicināt dialogu starp Latvijas iedzīvotājiem, kuri Otrajā pasaules karā cīnījās citu valstu uniformās, ir solis sabiedrības saliedēšanas virzienā, tādēļ Krievijas ĀM paziņojums ir iejaukšanās no malas, grozot Bērziņa iniciatīvas būtību, norādīja Latvijas ĀM preses sekretārs Jānis Sīlis.
Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas deputāti ceturtdien, 19.jūlijā, Rīgas pilī tiksies ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu. Tikšanās laikā plānots runāt par vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret Otrā pasaules kara dalībniekiem, informē Saeimas Preses dienests.
Pirmajā jūlija svētdienā Draudzības kurgānā, kur satiekas triju valstu – Krievijas, Latvijas un Baltkrievijas – robežas notika tradicionālā Lielā Tēvijas kara veterānu tikšanās.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks atzinīgi vērtē Valsts prezidenta Andra Bērziņa īstenotos pasākumus Otrā pasaules kara veterānu izlīguma veicināšanai, portālam gorod.lv pavēstīja Aizsardzības Ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļa.
Šodien Daugavpils svin Lielās Uzvaras 67.gadadienu. Tradicionālā pasākumu programma – pulcēšanās pie Slavas skvēra, veterānu gājiens un mītiņš Dubrovina parkā – šogad droši vien pulcēja pilsētnieku rekordskaitu.
Šodien, 8.maijā, Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā plkst.10:00 no rīta Dubrovina parkā notika ziedu uzlikšanas ceremonija pie Mūžīgās uguns un Karavīru-atbrīvotāju pieminekļa.
Pagājušajā sestdienā, 5.maijā, „9.maija pastnieki” apmeklēja LTK 105 dalībniekus, kuri dzīvo Daugavpilī. Līdz ar sabiedriskās organizācijas „9 may.lv” apsveikumiem, veterāni saņēma ziedus, dāvanas un aploksnes ar ziedojumiem no pilsētniekiem.
Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš uzsver, ka ir būtiski, lai 8.maijs, kas Eiropā un ASV jau kopš 1945.gada tiek atzīmēta kā Sabiedroto uzvaras pār nacionālsociālistisko Vāciju atceres diena, Latvijā netiktu izmantots sabiedrības grupu konfrontēšanai, bet gan veicinātu izlīgumu starp dažādās pusēs karojošajiem un visiem, kam šīs dienas pieminēšana ir nozīmīga.