Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) uzskata, ka Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciatīva veicināt dialogu starp Latvijas iedzīvotājiem, kuri Otrajā pasaules karā cīnījās citu valstu uniformās, ir solis sabiedrības saliedēšanas virzienā, tādēļ Krievijas ĀM paziņojums ir iejaukšanās no malas, grozot Bērziņa iniciatīvas būtību, norādīja Latvijas ĀM preses sekretārs Jānis Sīlis.
Bērziņš 19.jūlijā ieteica Saeimai virzīties uz priekšu ar politiska lēmuma pieņemšanu par Otrā pasaules kara dalībnieku statusu, lai veicinātu sabiedrības saliedētību. Prezidents arī pauda aicinājumu uz izlīgumu Otrā pasaules kara dalībnieku organizācijām nosūtītā vēstulē, kurā atzina, ka "šajā karā nebija uzvarētāju, jo šis bija lielākais noziegums pret cilvēci tās pastāvēšanas vēsturē, kura sekas vēl ilgi atbalsosies paaudžu paaudzēs, arī tajos upuros, kuri nevainīgi cieta lēģeros, koncentrācijas nometnēs un cietumos".
Krievijas ĀM savukārt otrdien pauda izbrīnu par Bērziņa izteikumiem, ka Otrajā pasaules karā nav bijis uzvarētāju, un raksturojusi tos kā destruktīvu cenšanos pārskatīt Otrā pasaules kara un Nirnbergas tribunāla rezultātus.
"Ministrija uzskata, ka Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāvja 24.jūlija paziņojums ir iejaukšanās no malas, sagrozot šīs iniciatīvas būtību," sacīja Sīlis.
Latvija uzskata, ka visu sabiedroto valstu loma nacistiskā režīma sakāvē Otrajā pasaules karā nav apspriežama un arī fakts, ka šī uzvara Eiropas tautām nesa brīvību no nacistu režīma tirānijas. Vienlaikus jāatceras, ka Latvijai Otrā pasaules kara beigas brīvību neatnesa, jo vienu totalitāru režīmu nomainīja cits, norādīja Sīlis.
Viņš pastāstīja, ka jau 2009.gadā vizītes laikā Polijā toreizējais Krievijas premjers Vladimirs Putins atzina, ka valstīm Centrālajā un Austrumeiropā tā laika cirstās rētas joprojām ir svaigas, jo pietiekami ilgstošu laiku sociālistisko sistēmu tajās Padomju Savienība uzspieda ar spēku.
"Acīmredzot Krievijas Ārlietu ministrija nevēlas atcerēties arī par noziedzīgo Molotova–Ribentropa paktu, kuru 1939.gada 23.augustā noslēdza nacistiskā Vācija un PSRS, ar kuru divi totalitāri režīmi sadalīja Eiropu ietekmes zonās, kā dēļ Latvija, Lietuva un Igaunija uz daudziem gadu desmitiem zaudēja valstisko neatkarību. Tāda ir vēsturiskā realitāte. Diemžēl šī pakta sekas mūsu valstī ir jūtamas arī šodien," klāstīja Sīlis.
"Nav apšaubāms Krievijas tautas ieguldījums uzvarā pār nacismu, un Otrais pasaules karš Krievijas tautai ir cirtis smagas rētas. Tādēļ aicinām Krievijas Ārlietu ministriju izturēties ar cieņu arī pret centieniem sadziedēt kara cirstās rētas Latvijā," minēja Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs.
Prezidents pagājušajā nedēļā nosūtījis vēstuli vairākām Otrā pasaules kara karavīrus pārstāvošajām organizācijām, tostarp Latviešu Nacionālo karavīru biedrībai, Latviešu strēlnieku apvienībai un Latviešu Nacionālo partizānu apvienībai, kurā uzsvērts, ka izlīgums starp Otrā pasaules kara veterāniem ir ļoti svarīgs sabiedrības saliedēšanai kopumā.
Viņš norādīja, ka tas nav mēģinājums uzspiest karavīriem mākslīgu izlīgumu.
"Ir sperts pirmais solis, lai pārrunātu un izprastu šāda izlīguma iespējas un nosacījumus. Primāri tas nozīmētu abstrahēšanos no viedokļa par to, kurš karojis pareizākajā pusē. Tā ir cilvēciska sapratne un izlīgums, nevis mēģinājums pārrakstīt vēsturi. Mēs nevaram aizmirst sāpes, upurus un netaisnības. Tāpat nav runa par kara noziegumu attaisnošanu," teikts vēstulē.