Daugavpils cietoksnis ir arhitektūras piemineklis, kas tika uzbūvēts pirms 200 gadiem. Latvijas neatkarības pēdējo 20 gadu laikā valsts praktiski nav piešķirusi līdzekļus šī pieminekļa saglabāšanai.
Pēdējos pāris gados pilsētas pašvaldība, pārņemot daļu objektu, risina jautājumu par vēsturiskā pieminekļa saglabāšanu. Mēs griezāmies pie Daugavpils cietokšņa komandanta Jāņa Dukšinska pēc komentāriem.
- Uz šo brīdi pastāv daudz projektu, daļa no kuriem jau tiek realizēta, projekti ir saistīti ar Cietokšņa attīstību. Un runājot par Cietoksni, jārunā par vienotu ansambli, vienu kompleksu, kurā ietilpst ne tikai ēkas, bet arī celtnes, aizsargvalņi, kuri tika radīti, lai nostiprinātu un sargātu cietoksni un kuri atrodas dažādos stāvokļos – daži ir diezgan labi saglabājušies. Salīdzinot ar citiem Eiropas cietokšniem (pirms rekonstrukcijas) mūsu cietoksnis izskatās normāli. Protams, priekšā ir daudz darba, jo daudzi aizsargvalņu un nocietinājuma celtņu elementi ir bojāti. Tos ir nepieciešams iekonservēt un to mēs arī cenšamies darīt. Daugavpils cietokšņa sagrūšanas problēma nav šodienas problēma, tā ir 10, 20 un vairāku gadu desmitu problēma.
-Vai cietoksnis tiek izlaupīts?!
-Jā, mums bija gadījumi, kad bija nozagtas cinka listes. Kā arī kāds izgrieza un, acīmredzot, aizveda vecās padomju metaliskās durvis, kurām nav nekadas vēsturiskās vērtības. Tā ir problēma, taču tā nav tikai cietokšņa problēma, tā ir pilsētas, valsts, pasaules problēma. Jābūt objektīviem – zādzības nav raksturīgas tikai kādam konkrētam apvidum.
Mēs taču vēlamies ne tikai saglabāt vēsturisku daļu, bet arī pielāgot mūsdienām, lai būtu ērti tūristiem, neaizmirstot arī par vietējiem iedzīvotājiem. Katrs projekts sākumā tiek apspriests, kā arī saskaņots ar Pieminkeļu aizsardzības inspekciju.
Saskaņā ar projektu Daugavpils cietoksnī nebija paredzēts bruģakmens segums – sākumā, tik daudz tā nav, turklāt jaskatās, cik tas ir ērti. Nevar salīdzināt bruģakmeni Rīgā un Lāčplēša ielā Daugavpilī, kur bruģakmens ir kā parastie akmeņi. Saskaņā ar projektu mēs kombinēsim – daļa no bruģakmeņa tiks saglabāta un kombinēta ar citiem, mūsdienīgiem materiāliem.
Mēs vēlētos izveidot Konsultatīvo padomi, kura statutus jau apspriedām pagājušajā gadā, statutu projekts jau ir nosūtīts Daugavpils domei un tiek izskatīts. Šajā padomē mēs vēlētos iesaistīt aktīvus cilvēkus, kuriem nav vienaldzīgs Cietokšņa liktenis, tai skaitā Jāni Kivriņu. Būtu ļoti labi, ja aktīvi cilvēki, kuri atrod kādu informāciju par cietoksni, paziņotu to arī mums. Mēs arī plānojam aizbraukt uz arhīvu, kas atrodas Minskā, lai papildinātu mūsu datu bāzi.
Runājot par Cietokšņa aizsardzību, jāpiemin, ka visa kompleksa platība sastāda 150 ha. Pašvaldība tikai pagājušajā gadā pārņēma aizsargvalņus. Daugavpils pašvaldībai līdz nesenam laikam gandrīz nekas nepiederēja. Viss Daugavpils cietoksnis piederēja Finanšu ministrijai un Nekustamā īpašuma aģentūrai, kuri bija jānodarbojās ar cietokšņa aizsardzību un saglabāšanu. Cietokšņa teritorijā gandrīz visas esošās ēkas pieder Nekustamā īpašuma aģentūrai. Pilsētas pašvaldības bilancē atrodas tikai dažas ēkas, kuras tiek vai tiks restaurētas saskaņā ar projektu. Tomēr, redzot kādas problēmas ar ēku, mēs rakstam vēstules attiecīgajās instancēs. Kā arī mēs sadarbojāmies ar vietējiem iedzīvotājiem, kuri mums palīdz, ja redz kādus pārkāpumus. Ir arī pārkāpēji, kuri tika aizturēti. Taču ir skaidri jāsaprot, ka pašvaldība vispirms atbild par savām ēkām – Ūdenstorni, Artilērijas arsenālu, kur atradīsies Rotko centrs; kara hospitāli, kurš pašlaik ir iekonservēts. Arī aizsargvalņos mēs uzturam kārtību – izcitram krūmus, kokus, regulējam ūdens līmeni, koordinējam infrastruktūras lielos projektus.
Inženierarsenāls – valsts mēroga piemineklis – atrodas ļoti sliktā stāvoklī. Mēs rakstījām vēstules Nekustamā īpašuma aģentūrai. Valsts nepiešķira līdzekļus remontam vai savu objektu uzturēšanai. Remontam ir nepieciešami aptuveni 100 tūkstoši latu. Pilsēta nevar piešķirt līdzekļus no sava budžeta. Ir arī citi objekti, kuros ir nepieciešams remonts. Finanšu ministrijā jau ir izveidota darba grupa, lai izpētītu, kādā veidā ir iespējams attīstīt Daugavpils cietoksni, kādas valsts pārvaldes var tikt iekļautas Cietoksnī, lai tādējādi saglabātu objektus. Viena no sēdēm norisināsies Cietoksnī, kur mēs aktualizēsim šos jautājumus. Mēs uzskatām, ka valsts pienākums ir piešķirt līdzekļus sava īpašuma saglabāšanai. Viņi piešķir nelielas summas Cietokšņa apsardzei, taču kopumā šī apsardze nav efektīva. Mūsu plānos uz šo gadu ir uzstādīt videonovērošanu ar mērķi paplašināt iespēju novērot teritoriju. Mēs piedāvājam valstij apvienot mūsu centienus.
Projekti...
Runājot par projektiem, mēs vēlētos, lai daži no tiem, tiktu realizēti prātīgāk, apzinoties, ka tās ir vēsturiskas ēkas, un tā nav vienkārši rekonstrukcija, bet restaurācija. Restaurācija maksā dārgāk un tur ir pavisam cita pieeja.
Cietoksnī ir gruntsūdens problēma, taču tā nav šodienas problēma. Sistēma jau bija sabojāta padomju laikos, bet pašlaik ir jāizlemj, kādā veidā ir iespējams šo ūdeni likvidēt. Tieši tādēļ ir izstrādāts Nikolaja vārtu, Nikolaja ielas projekts, kurš paredz uzstādīt staciju, kas izsūknēs ūdeni. Kad tas tiks realizēts, mēs plānojam atrisināt ūdens līmeņa problēmu. Kā arī ir nepieciešams iztīrīt aizsarggrāvi.
Ir veikta visu Cietokšņa ēku, kas pieder ne tikai Daugavpils pašvaldībai, bet arī citiem īpašniekiem, inventarizācija ar mērķi saprast to turpmākās izmantošanas iespējas. Uzsākam centrālo aizsarggrāvju fotofiksāciju. Ir vēlme pēc iespējas saglabāt vēsturi. Ļoti daudz kas izzuda vēl pirms mēs pārņēmām objektus. Ūdenstornī mēs saglabājām visu, ko pārņēmām – sūkņa elementu, vecās kāpnes.
Tuvākajā laikā mēs tiksimies ar jauno athitektu un apspriedīsim Cietokšņa redzējumu, idejas. Daudz, kas notiek Cietoksnī, ir atkarīgs no veselas cilvēku grupas. Un katra ideja iziet cauri vairākām stadijām: apspriešana, izvērtēšana, saskaņošana – pirms tā ir pieņemta un iekļauta projektā. Tieši tāpēc visus priekšlikumus jāizsaka sākotnējā stadijā, nevis tad, kad jau ir uzsākta projekta realizācija. Grozīt projektu realizācijas stadijā ir ļoti sarežģīti. Un, ja kaut kas tiek mainīts, tad to dara ar mērķi saglabāt vēsturisko izskatu, izmantojot noteiktam vēsturiskam laikam raksturīgos materiālus.
Savukārt, mēs uzrakstījām Domei vēstuli-lūgumu, sagatavojām vēstules projektu Ministru Kabinetam, lai ar Finanšu ministriju starpniecību mums piešķirtu vēl vienu ēku Cietoksnī, kuru mēs vēlētos izmantot kā „Amatnieku māju”, kurā atradīsies veikaliņi, amatnieku darbnīcas. Šobrīd šo ēku izmanto kā noliktavu, kurā glabājas dažādi eksponāti, elementi, kas ir jāsaglabā.
Vēsturiskais objekts un naftas bāze
Mēs griezāmies domē sakarā ar naftas bāzi, vēlējoties apturēt to darbību, bet mums tas neizdevās, jo Daugavpils siltumtīkli pardeva zemi kopā ar naftas bāzi. Tikāmies ar minētās firmas īpašnieku un pašlaik ir aktuāls jautājums par buferzonas veidošanu no galvenā aizsargvalņa, tad mēs varēsim uzsākt Aleksandra vārtu restaurāciju.
Kā arī ir vēlēšanās realizēt ideju – tūristiem domātas pastaigas visos aizsargvalņos. Tāpēc aizsargvalņi pašlaik tiek tīrīti, sakārtoti, tiek izcirsti krūmi, nopļauta zāle – tiek nodrošināti pastaigu apstākļi.
Īstenībā ir daudz jautājumu, kurus jāatrisina, jādomā, kā aizsargāt un saglabāt katru objektu.
Lielgabali šaus
Lielgabali nekad nepiederēja pašvaldībai. Tie atradās uz valsts zemes, bet valsts pārstāvji neparūpējās par šo objektu likumisko pamatu. Mēs rakstījām Finanšu ministrijai vēstuli, kurā lūdzām nodot lielgabalus pašvaldības bilancē. Taču mums tika atteikts. Divus lielgabalus, kas atradās firmas «Šafran” teritorijā, valsts pārdeva privātpersonām. Pagāja laiks un firma iereģistrēja lielgabalus kā savu īpašumu. Pašlaik mēs esam iesaistījuši Pieminekļu aizsardzības inspekciju un saņēmuši garantijas vēstules no firmas, ka tā neplāno aizvest lielgabalus, tie uz restaurācijas laiku ir ievietoti noliktavā. Uzskaitē atrodas 9 lielgabali. Arī sakarā ar lielgabaliem mums ir daudz ideju – novietot tos uz aizsargvalņiem, kā arī gribētos, lai tie šautu svētku dienās vai pat biežāk. Gribētos, lai mums būtu vairāk lielgabalu, nekā ir. Agrāk to bija 600 gabali.
Daugavpils cietoksnim UNESCO nespīd?
Jautājums par Daugavpils cietokšņa iekļaušanu UNESCO tika apspriests pirms pusotra vai diviem gadiem. Cietoksnis bija UNESCO pagaidu sarakstā. Kad bija pienācis laiks pagarināt to, delegācija no šīs organizācijas cietoksnī pamatīgi neapskatīja – palūkojās no malas. Viņiem ir ļoti virspusēja informācija par cietoksni. Viņi izteica rekomendāciju tiem, kas ir ieinteresēts Cietokšņa attīstībā, noskaidrot, kas tiesi šeit atradīsies, tad vēlāk šo jautājumu izskatīs. Mēs sadarbojāmies ar Eiropas cietokšņu organizāciju Ecomos, lai kopā ar citiem cietokšņiem iekļūtu UNESCO sarakstā. Protams, ir prestīži, ja objekts ir iekļauts UNESCO sarakstā, taču tas nozīmē arī nopietnas saistības. Bet mēs nezaudējam cerību sadarboties ar šo organizāciju.