Lai iepazītos ar valdības vīziju par Latgales reģiona turpmāko attīstību, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Nacionālā plāna izstrādes un ieviešanas apakškomisijas deputāti otrdien, 24.aprīlī, iepazinās ar Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informāciju par Latgales reģiona rīcības plānu 2012.- 2014.gadam.
„Plānojot nākamos finanšu periodus un strādājot pie nacionālā attīstības plāna, nopietnāk jāizmanto reģionālā pieeja. Rīcības plāna izstrāde sniedz iespēju izvērtēt ieguldījumu pārdali reģionālā skatījumā – tieši nevienlīdzīgas investīcijas rada neproporcionālu reģionu attīstību. Vienlaikus jāatceras, ka Latgales reģiona problēmas ir būtiskas, tomēr tās daudz neatšķiras arī no Kurzemes un Vidzemes reģionu problēmām,” uzsver apakškomisijas priekšsēdētājs Raimonds Vējonis.
Kā deputātus informēja VARAM Valsts attīstības plānošanas departamenta direktors Raivis Bremšmits, plāna mērķis ir Latgalē panākt aktīvāku iedzīvotāju iesaistīšanos uzņēmējdarbībā un labvēlīgākus nosacījumus privāto investīciju piesaistei. Atbalsta sniegšanai uzņēmējdarbības iesācējiem paredzēti tādi pasākumi kā mikroaizdevuma fonda ieviešana, grantu konkursu rīkošana, biznesa konsultantu palīdzības nodrošināšana. Savukārt, lai attīstītu uzņēmējdarbību, plānā iecerēts veikt grozījumus kredītfondu noteikumos, piesaistīt papildu Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu uzņēmējdarbības infrastruktūras un ražošanas telpu sakārtošanai un izveidei.
R. Vējonis vērsa klātesošo uzmanību, ka šādu ieceru īstenošana var izrādīties ļoti ilga, jo tās ir saistītas ar normatīvo aktu grozījumiem gan Ministru kabineta noteikumos, gan ES struktūrfondu izmantošanas noteikumos.
Tāpat rīcības plānā iecerēts Latgalē attīstīt t.s. „zaļo ekonomiku”, finansiāli atbalstot videi draudzīgu projektu realizāciju un nodrošinot vides tehnisko kompetences centru atbalsta pakalpojumus un konsultācijas. Rīcības plāns paredz arī gan esošo speciālistu kvalifikācijas celšanu, gan jaunu speciālistu piesaistes mehānismus, piemēram, studējošo kredīta dzēšanas iespējas un mājokļa piešķiršanu tiem, kas izvēlas strādāt valsts pārvaldē Latgalē.
Komisijas deputāts Dāvis Stalts (VL-TB/LNNK) interesējās, vai uzņēmējdarbības veicināšanai paredzēts ieviest Latgalē arī nodokļu atlaižu mehānismus. R.Bremšmits skaidroja, ka nodokļu atlaižu ieviešana nemotivētu uzņēmējus attīstīt veiksmīgu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, turklāt šāda pieeja radītu nevienlīdzīgus nosacījumus attiecībā pret citiem reģioniem.
Ivars Zariņš (SC) akcentēja to, ka ES fondu nauda esošajā finanšu plānošanas periodā jau ir pārdalīta un iespējas saņemt papildu atbalstu Latgalei var izrādīties apgrūtinošas. R.Bremšmits skaidroja, ka esošajās ES fondu programmās prioritātes tiek pārskatītas un ir iespējams saņemt finansējumu no nozarēm, kuras pilnībā ES fondu līdzekļus neapgūst. Savukārt deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) aicināja plāna izstrādātājus apsvērt iespēju pie finanšu avotiem iekļaut arī Norvēģijas finanšu instrumentu inovācijām zaļās ražošanas jomā – pašlaik tā aktivitātes paredzētas tikai Rīgā.
Šā gada 8.maijā par rīcības plāna apstiprināšanu lems Ministru kabinets.