Šodien par godu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanai Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā tika atklāta ļoti interesanta izstāde ar nosaukumu „No personu apliecionšu dokumentu vēstures”.
Muzeja darbinieki klātesošajiem skolēniem piedāvāja nelielu un ļoti interesantu ekskursu vēsturē. Pateicoties kam, viņi uzzināja, ka tieši franču karalis Ludoviks XIV pirmais ieviesa personas apliecinošos dokumentus savas valsts iedzīvotājiem. Vārds „pase” ir nācis no franču un itāļu valodām - paseport un paseporto attiecīgi. Pirmā vārda daļa pase nozīmē soli, iespēju kaut kur doties, ceļot.
Pases sistēmu Krievijas impērijā ieviesa Pēteris I 1719.gadā. Pase tika izmantota, lai apliecinātu savu personību, to izmantoja arī kā nodokļu samaksas, kara dienesta, ģimenes stāvokļa kontroles līdzekli.
Vecākā pase, kuru var aplūkot izstādē, tiek datēta ar 1853.gadu un pieder Avdotijai Grigorjevai. Tā ir vienkārša lapa ar auguma, matu un uzacu krāsas, deguna, mutes un žokļa aprakstiem, īpašās pazīmes – prot rakstīt un lasīt.
1918.gada februārī pases parādās Vācijā, kurās jau tiek ielīmētas īpašnieka fotogrāgijas. Izstādē var aplūkot divus šādus eksponātus.
Pasēs, kas bija derīgas Latvijas teritorijā no 1918. līdz 1940.gadam, blakus fotogrāfijai bija arī labās rokas rādītājpirksta nospiedums, kā arī piezīmes par ticību, dzīvesvietu, piedalīšanos vēlēšanās. Jaunā vīrieša ilga atrašanās ārzemēs varēja novest pie pilsonības zaudēšanas, jo tika vērtēta kā nevēlēšanās pildīt savus karavīra pienākumus.
1940.gada pasēs bija arī piezīmes par to, ka īpašnieks saņēma kādu deficīta mantu – motoreļļu, kurpes, maizi, cukuru vai apģērbu. Padomju savienības pasēs parādās jaunā aile – nacionalitāte un sociālais stāvoklis – strādnieks, zemnieks, aktieris u.tt.
Izstāde ir diezgan kompakta, bet tajā tiek piedāvātas Krievijas impērijas pases grāmatiņas XX.gs. sākuma, Vācijas impērijas 1918.gada personas apliecības, Latvijas Republikas 1919.-1940.gg. pases un personas apliecības, padomju pases, kā arī pirmās pases, kuras tika izsniegtas pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Izstādi var aplūkot līdz maija beigām.
