Venecuēla atkal izvēlas Čavesa ceļu

foto mole.my
foto mole.my

Neraugoties uz slikto veselības stāvokli un opozīcijas spēju apvienoties, Venecuēlas prezidents Ugo Čavess svinējis kārtējo uzvaru prezidenta vēlēšanās. To atzinis arī viņa galvenais pretinieks, Mirandas štata gubernators Enrike Kapriless, un U. Čavesu apsveikuši tradicionālie kreisi noskaņotie sabiedrotie no Latīņamerikas valstīm, bet kritizējuši rietumvalstu pārstāvji, kuri nešaubās, ka sociālistiskie eksperimenti ar Venecuēlas tautu turpināsies.

BBC norāda, ka šī ir jau ceturtā reize, kad 58 gadus vecajam U. Čavesam, kurš Venecuēlā ir pie varas kopš 1998. gada, izdevies gūt vēlētāju vairākuma atbalstu. Ja viņš nostrādās visu jauno sešu gadu termiņu, U. Čavess Venecuēlu būs vadījis 20 gadu garumā. Par to gan īstas pārliecības nav, ņemot vērā, ka vēl pagājušā gada vasarā prezidentam tika diagnosticēts vēzis, un neoficiāla informācija liecina, ka, neraugoties uz kubiešu mediķu pūliņiem, tā ārstēšana nerit tik veiksmīgi kā cerēts un oficiāli ziņots. AP vēsta, ka par to liecina arī U. Čavesa uzvedība priekšvēlēšanu kampaņas laikā – prezidents, kurš pazīstams kā lielisks orators, savus piekritējus lielākoties uzrunāja ar radio un televīzijas starpniecību, priekšvēlēšanu mītiņus sākot apmeklēt tikai pēdējā nedēļā pirms vēlēšanām. Un tas – neraugoties uz faktu, ka šoreiz viņa uzvara nebūt nebija garantēta, jo atbalstu E. Kaprilesam bija paudušas gandrīz 30 opozīcijas partijas, kustības un organizācijas.

Tomēr arī šoreiz U. Čavesam izdevies mobilizēt savus piekritējus. Pēc Nacionālās vēlēšanu komisijas datiem, reģistrēta rekordliela vēlētāju aktivitāte (aptuveni 81%), kuras dēļ daudzi vēlēšanu iecirkņi bija spiesti pagarināt savu darba laiku. Pēc gandrīz visu balsu saskatīšanas noskaidrojies, ka U. Čavess saņēmis gandrīz 55% vēlētāju atbalstu, bet E. Kapriless samierinājies ar nepilnu 45% vēlētāju balsīm – pārējie četri kandidāti kopā nav saņēmuši pat 1% atbalstu. Vēlēšanu rezultāti apliecina, ka tā bijusi U. Čavesa grūtākā uzvara – 2006. gada vēlēšanās viņa pārsvars pār galveno konkurentu sasniedza 26%.

Tiesa, cits jautājums ir, kā šī uzvara gūta. U. Čavess, kā ierasts, dominējis masu informācijas līdzekļos un sev raksturīgajā stilā apveltījis politiskos oponentus ar tādiem apzīmējumiem kā «jeņķi», «fašisti» un «neonacisti», gluži tāpat kā pirms iepriekšējām vēlēšanām, palielināti pabalsti mazturīgajiem iedzīvotājiem, atklātas jaunas sociālās mājas, slimnīcas un autoceļi, turklāt administrācijas pārstāvji (un reizēm arī pats U. Čavess) nav kautrējušies atgādināt, kam par to ir jāpateicas.

Reuters aptaujātie ekonomisti uzskata, ka šī priekšvēlēšanu devība, kas robežojas ar izšķērdību, ir nopietni ietekmējusi valsts finansiālo situāciju un nākamā gada sākumā iespējama pat Venecuēlas valūtas devalvācija. Viens no veidiem, kā U. Čavess varētu mēģināt to novērst, būtu jauna nacionalizācijas viļņa uzsākšana – šoreiz nacionalizācija draud bankām, pārtikas rūpniecības uzņēmumiem un medicīnas iestādēm. Vairāki starptautisko ziņu aģentūru aptaujātie opozīcijas piekritēji jau paziņojuši, ka pēc U. Čavesa kārtējās uzvaras kā vienīgo izeju redz emigrāciju no valsts.

Savā uzvaras runā prezidents neiztiek bez parastajiem, patosa pilnajiem saukļiem, kaut gan atzinis, ka zināmas problēmas valstī pastāv un viņš darīšot visu iespējamo, lai kļūtu par labāku prezidentu. «Es vēlos valsts nākotnes celtniecībā iesaistīt ikvienu, arī opozīcijas pārstāvjus,» viņa sacīto citē AFP. Tajā pašā laikā U. Čavess apstiprinājis, ka viņa mērķis paliek nemainīgs – XXI gadsimta demokrātiskais sociālisms. Prezidents, kura atkārtota stāšanās amatā ieplānota nākamā gada 10. janvārī, jau saņēmis apsveikumus no tradicionālajiem sabiedrotajiem – kreisi noskaņotajiem Kubas, Nikaragvas, Ekvadoras, Bolīvijas un Argentīnas līderiem. Savukārt ASV Pārstāvju palātas ārlietu komitejas vadītāja, republikāne Ileana RosaLehtinena pavēstījusi, ka U. Čavess atkal manipulējis ar vēlēšanu rezultātiem. «Viņam nevajadzētu atļaut turpināt eksportēt savu naidu un despotismu, līdzīgi kā to dara Irānas un Kubas diktatori. Viņš apspiež preses brīvību un neievēro cilvēktiesības,» uzsvērusi kongresmene. Opozīcijas kandidāts E. Kapriless, atzīstot savu zaudējumu, līdz šādiem paziņojumiem gan nav nolaidies, taču uzsvēris, ka U. Čavesam jārēķinās, ka gandrīz puse vēlētāju balsojuši pret viņu.


Написать комментарий