Vairāki desmiti miljoni latu no Latvijas Krājbankas aizpludināti jau pēc tam, kad tās darbību no bijušajiem akcionāriem bija pārņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), liecina portāla Pietiek.com rīcībā nonākušie Krājbankas maksājumu rīkojumi un FKTK priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Brazovska parakstīti rīkojumi par līdzekļu izmaksu.
Portāls raksta, ka laikā, kad pie Krājbankas automātiem stāvēja cilvēku rindas, lai izņemtu FKTK noteikto dienas limitu – līdz 50 latiem dienā –, mēneša laikā līdz pat pērnajiem Ziemassvētkiem uz dažādu ofšoros reģistrētu kompāniju kontiem ārvalstīs, kā arī privārpersonu un Latvijā reģistrētu firmu kontiem citās bankās Latvijā tikuši pārskaitīti kopumā aptuveni 56 miljoni latu. Vēl nedaudz vairāk kā 30 miljoni latu tikuši pārskaitīti uz Krājbankas kontiem ārvalstīs, kas apgrūtina naudas saņēmēju identificēšanu.
30. novembrī, tas ir - dienu pirms FKTK tiesā iesniedza Krājbankas maksātnespējas pieteikumu, vairāk nekā miljons latu ticis pārskaitīts uz divu privātpersonu un kādas privātfirmas kontiem citās Latvijas bankās. Līdzīgi maksājumi notikuši arī decembrī, tostarp 23. decembrī, kad tiesa paziņoja lēmumu par Krājbankas maksātnespēju, bet no tās uz kādu ofšorkompāniju veikts vairāku simtu tūkstošu ASV dolāru pārskaitījums.
Kā rāda dokumenti, vēl 17. novembrī, kad FKTK bija izdevusi rīkojumu par ierobežojumiem pārskaitījumiem virs 100 000 eiro, uz dažādu ofšoros reģistrētu kompāniju kontiem Francijā, Šveicē, Ukrainā, Lielbritānijā, ASV un Krievijā, kā arī atsevišķu Latvijas privāto un valsts uzņēmumu kontiem citās Latvijas bankās kopumā aizplūduši 2,8 miljoni latu, bet lauvas tiesa - vairāk nekā 24 miljoni latu pārskaitīti uz Krājbankas kontiem ārvalstīs. Tobrīd pārskaitījumu veikšanai bija nepieciešams FKTK galvenā uzraudzības eksperta Ginta Vītiņa paraksts.
21. novembrī FKTK pieņēma lēmumu par Krājbankas darbības apturēšanu, atzīstot noguldījumu nepieejamības iestāšanos bankā un bankas maksātnespējas pazīmes. Krājbankas vadību no tās privātajiem akcionāriem pārņēma no FKTK darbiniekiem izveidota pārvaldnieku grupa ar Jāni Brazovski vadībā.
Lai gan jau tobrīd bija skaidrs, ka Krājbankā konstatēts vismaz 100 miljonu latu iztrūkums un pastāv bankas maksātnespējas pazīmes, naudas aizplūšana no bankas turpinājās. Pietiek rīcībā ir vairāki Brazovska parakstīti rīkojumi par naudas līdzekļu izmaksu, kas tapuši pat divas nedēļas pēc tam, kad 1. decembrī FKTK tiesā bija iesniegusi pieteikumu par Krājbankas maksātnespējas atzīšanu.
Laikā no 21. novembra, līdz 1. decembrim, kad FKTK oficiāli atzina Krājbankas maksātnespēju, iesniedzot pieteikumu tiesā, ar Brazovska parakstītiem rīkojumiem, no bankas tika aizpludināti vēl vairāk nekā 53 miljoni latu, liecina Pietiek rīcībā esošie dokumenti.
Šīs finanšu operācijas tika veiktas jau pēc tam, kad FKTK 22. novembrī bija paziņojusi, ka lēmums apturēt Krājbankas darbību attiecas arī uz bankas ikdienas saimniecisko darbību. "Banka patlaban nedrīkst veikt nekādus maksājumus, tostarp savu rēķinu apmaksu par saņemtajiem komunālajiem un citiem pakalpojumiem," ziņu aģentūrai LETA todien skaidroja FKTK pārstāve Ieva Upleja.
FKTK pirmdienas rītā savā skaidrojumā norādīja, ka visi darījumi pēc „Latvijas Krājbanka” darbības apturēšanas veikti likumīgi
FKTK pirmdien portālam Diena.lv skaidroja: “Pēc „Latvijas Krājbanka” darbības apturēšanas, 2011. gada 22. novembrī, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarnieki izpildīja vairākus „Latvijas Krājbanka” maksājumus, ievērojot normatīvos aktus un noguldītāju intereses.
FKTK par veiktajiem darījumiem un to apjomiem no 2011. gada 1. novembrim līdz 31. decembrim sniegusi skaidrojumus arī Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijai "Par Latvijas Krājbankas uzraudzības nodrošināšanas, darbības apturēšanas un maksātnespējas procesa ietekmi uz Latvijas Republikas finanšu sistēmu".
Komisijā norāda, ka, ņemot vērā, ka no 2011. gada 17. līdz 21. novembrim pieauga klientu veikto maksājumu apjoms un „Latvijas Krājbanka” nespēja laikus apstrādāt un veikt minētos darījumus, pēc bankas darbības apturēšanas, šos uzsāktos maksājumus bija nepieciešams izpildīt.
Laika periodā no 23.11.2011. līdz 26.11.2011. veikti maksājumi „Latvijas Krājbanka” klientu nodrošināšanai ar ikdienas patēriņam nepieciešamajiem līdzekļiem (50 latu apmērā dienā).
Tāpat veikta bankas turējumā esošo un „Latvijas Krājbanka” mantā neietilpstošo pensiju plānu/fondu un citu trešo personu līdzekļu pārvešana uz citām kredītiestādēm, kā arī izpildīti maksājumi „Latvijas Krājbanka” nepārtrauktas saimnieciskās darbības nodrošināšanai (algu izmaksa, telpu noma un apsaimniekošana, fiziskās drošības nodrošināšana, sakaru nodrošināšana, juridiskie pakalpojumi u.c.).
FKTK savā skaidrojumā norāda, ka 22. novembrī korespondentbankām tika paziņots par bankas darbības apturēšanu, bet ne visas uzreiz reaģēja un pieņēma ienākošos maksājumus. Decembrī šie maksājumi tika pārsūtīti atpakaļ sūtītājam. 16. novembrī „Latvijas Krājbanka” valde apliecināja, ka tiks izpildīti tikai tie maksājumi, kas paredzēti klientu saimnieciskajai darbībai. Pārējie darījumi jāsaskaņo ar FKTK. Šajā gadījumā nav runa par klientu juridisko statusu vai uzņēmuma reģistrācijas valsti.