Rudens sesijā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija strādāja pie vairākiem grozījumiem likumos, kas saistīti ar vēlēšanām, informē Saeimas preses dienests.
„Šajā sesijā ir atrisināti divi jautājumu bloki. Vispirms, ņemot vērā, ka tuvojas pašvaldību vēlēšanas, ir savesti kārtībā likumi, kas regulē vēlēšanu procesu. Grozīts partiju finansēšanas likums, un no nākamā gada uz pusi samazināts partiju priekšvēlēšanu izdevumu apmērs, kā arī maksimālais ziedojumu apmērs, ko var saņemt politiskā partija,” uzsver Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs.
Partiju finansēšanas likums mainīts, ņemot vērā, ka partijas saņem valsts budžeta finansējumu, kā arī, lai mazinātu privāto finanšu līdzekļu ietekmi uz partiju darbību.
„Pieņemts arī Priekšvēlēšanu aģitācijas likums, kas tagad noteiks vienādus spēles noteikumus visiem vēlēšanu dalībniekiem neatkarīgi no tā, vai tā ir aģitācija pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Tagad būs skaidrs, kādas aģitācijas formas var izmantot jebkurš politiskais spēks, kas organizē priekšvēlēšanu kampaņu, kā arī noteikts, ka 30 dienas pirms vēlēšanām televīzijā vairs nebūs redzami priekšvēlēšanu reklāmas rullīši – tas tagad ir aizliegts. Tā vietā partijas varēs piedalīties diskusiju raidījumos un izstāstīt saviem vēlētājiem, par ko viņi cīnās, ko grib panākt un kas ir viņu kandidāti,” norāda komisijas priekšsēdētājs.
Jaunajā likumā iestrādātas normas, lai novērstu valsts un pašvaldību administratīvo resursu izmantošanu aģitācijā. Par noteikto ierobežojumu neievērošanu paredzēta atbildība.
Lai racionālāk izmantotu valsts un pašvaldību budžeta finanšu līdzekļus, vēlētāji ar vēlēšanām pieteikto kandidātu sarakstiem vēlēšanu iecirkņos turpmāk varēs iepazīties piecas dienas pirms attiecīgajām vēlēšanām iepriekšējo 10 dienu vietā. Tāpat turpmāk vēlēšanu zīmes pašvaldību vēlēšanās vairs netiks numurētas, un secību, kādā tās sakārto, lai izsniegtu vēlētājiem, noteiks vēlēšanu komisija.
Saeima noteikusi arī solidāru finansiālo atbildību par vēlēšanu organizēšanu starp valsti un pašvaldībām gadījumos, kad Saeimas vēlēšanas, Eiropas Parlamenta vēlēšanas vai tautas nobalsošana notiek vienlaikus ar kārtējām pašvaldību vēlēšanām.
„Otrs nozīmīgs jautājumu bloks, kas arī tika atrisināts aizvadītajā sesijā, ir Saeimā ar absolūto balsu vairākumu apstiprinātais Nacionālais attīstības plāns periodam no 2014. līdz 2020.gadam. Plāna izstrādes gaitā notika plašas un konstruktīvas diskusijas par to, kādam šim plānam ir jābūt. Visas intereses un vēlmes, protams, tajā netika atspoguļotas, tomēr tas rāda pamata virzienu, kādā attīstīsies mūsu valsts,” akcentē S.Dolgopolovs.
Rudens sesijā Saeimā galīgajā lasījumā pieņemti arī komisijas virzītie grozījumi Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā, kas nosaka, ka Ministru kabinetam ir jāveic administratīvi teritoriālās reformas izvērtējums un līdz nākamā gada 1.oktobrim Saeimai jāsniedz atzinums, kurā izvērtētas tiešās valsts pārvaldes funkciju decentralizācijas iespējas attiecībā uz vietējām pašvaldībām.
Rudens sesijā komisija iesāka darbu arī pie citiem likumprojektiem, tostarp valsts un pašvaldību institūciju darbinieku atalgojuma sistēmas un interešu konflikta novēršanas regulējuma pilnveidošanas. Nozīmīgs darbs paveikts pie likumprojektiem, kas regulē mājokļu jomu. „Tā ir joma, kurā ir visvairāk problēmu un visvairāk neatrisinātu jautājumu. Ceru, ka ziemas sesijā pie šiem jautājumiem strādāsim vēl aktīvāk un, tuvojoties vasarai, daļa no tiem tiks atrisināta ar likumu palīdzību,” uzsver komisijas vadītājs.
Tāpat komisija nākamajā sesijā turpinās darbu pie izmaiņām Arhīvu likumā, lai zinātniekiem, studentiem, bibliotēkām un muzeju darbiniekiem nodrošinātu piekļuvi atsevišķiem arhīvu materiāliem, kuriem noteikti pieejamības ierobežojumi. Darba kārtībā ir arī izmaiņas pašvaldību likumā, tostarp atteikšanās no aizklātiem balsojumiem pašvaldībās, kā arī amatu savienošanas papildu ierobežojumi pašvaldību deputātiem. Tāpat vēl jādiskutē par ieceri atteikties no dalītā īpašuma.
Ziemas sesijā plānots arī turpināt diskusiju par valsts amatpersonu izdarīto administratīvo pārkāpumu publiskošanu. „Pēc būtības šo ierosinājumu esam atbalstījuši, taču vispirms attiecīgi grozījumi nepieciešami Administratīvo pārkāpumu kodeksā,” uzsver komisijas priekšsēdētājs.
Rudens sesijā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai notikušas 36 sēdes, Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas uzraudzības apakškomisijai – 11 sēdes, bet Mājokļu jautājumu apakškomisija strādājusi piecās sēdēs.