Darba tirgū krievu valodas zināšanas ir pieprasītas, jo īpaši apkalpojošajā jomā, liecina Neatkarīgās novērojumi un Nodarbinātības valsts aģentūras dati.
Savukārt skolu audzēkņi kā otru svešvalodu izvēlas vācu, nevis krievu valodu, orientējoties uz Rietumiem, nevis vietējo darba tirgu.
Liene (25) problēmas izjuta, studējot medicīnu, jo terminus krievu valodā nemācīja. Nesaprotot pacientu, var kļūdīties, nosakot diagnozi, bet, nepārzinot terminus, nepareizi izskaidrot pacientam slimību. «Terminus mācīja latviski, latīniski un angliski. Nezināju, kā krieviski ir drudzis, žultspūslis, vilkēde vai ķermeņa daļas. Bieži runāju divās valodās – viens vārds latviski, otrs krieviski. Krieviski runājošās meitenes terminus zināja, jo izmantoja mācību literatūru krievu valodā, bet viņām bija problēmas ar latviešu valodu, jo jautāja, piemēram, kas ir niere, stāsta Liene. «Nepatīkami nezināt valodu, bet ir sajūta, ka tas nav mans pienākums. Bet ko darīt, ja uz spēles likta pacienta dzīvība dēļ tā, ka nesaproti vai neproti paskaidrot?» piebilst Liene.
«Tekstus lasīju mehāniski, nesaprotot nozīmi. Ja skolotājs ko jautāja, klusēju vai raudāju. Dzejoļus mācījos mehāniski, uzdevumus pildīju pēc loģikas. Vidusskolā krievu valodas stundu nebija,» par savu pieredzi krievu valodas apguvē stāsta Santa (28). Problēmas bijušas arī darbā. «Studējot strādāju vairākos tirdzniecības centros par pārdevēju. Klientiem atbildēju latviski un pamazām kādus vārdus apguvu arī krieviski. Gadījās, ka pircējs aizgāja, nesaņēmis kāroto, jo neatbildēju krieviski. Tad jutos slikti, jo preci pārzināju. Gribēju pārcelties uz Cēsīm, jo tā skaitās latviska pilsēta, bet tagad esmu izvēlējusies strādāt Bauskā. Uz sludinājumiem, kur prasa labas krievu valodas zināšanas, pieteikumus nesūtu. Nepiesakos sekretāres un pārdevējas amatiem. Interesē darbs viesnīcā, kur labprāt praktizētu angļu valodu un jaunapgūto franču valodu, bet pieteikumus nesūtu, jo nevaru izveidot brīvu sarunu krieviski. Šoziem izmantoju Nodarbinātības valsts aģentūras kuponu apmācību, lai mācītos krievu valodu. Progress ir, bet tik un tā zinu pārāk maz, lai varētu brīvi runāt. Pašlaik strādāju darbu, kurā nav jārunā ar klientiem, un meklēju darbu ārpus Latvijas.»
Valodas likums nedarbojas
Valsts valodas centra (VVC) Valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis Neatkarīgajai norāda uz Darba likuma 32. pantu, kurā teikts, ka darba sludinājumā aizliegts pieprasīt svešvalodas prasmes, ja tas nav pamatoti nepieciešams pienākumu veikšanai, kā tas būtu, piemēram, veicot tulka vai gida darbu. «Bieži krievu valodu prasa, lai apkalpotu vietējos iedzīvotājus. Latvijā apmēram 7% iedzīvotāju neprot latviešu valodu. Pārējie prot, bet negrib lietot,» saka A. Kursītis.
Visvairāk jauniešu dodas uz Lielbritāniju, Īriju vai Vāciju, jo šo valstu valodas apgūtas skolā. «60% Latvijas jauniešu nav mācījušies krievu valodu. Jauniešiem no mazākumtautību skolām ir lielākas iespējas darba tirgū, ja dzimtā valoda ir krievu un skolā apgūtas arī latviešu un angļu valodas,» secināja A. Kursītis. «No valsts budžeta tērē milzu līdzekļus valsts valodas apmācībai, lai pēc tam to nelietotu?» jautā A. Kursītis, piebilstot, «tiek ziedota vesela paaudze, kas spiesta izbraukt no valsts. Kāpēc par valsts līdzekļiem gatavojam speciālistus citām valstīm?»
Skolās atšķirīgi
Talsu 2. vidusskolas direktore Elga Vērdiņa stāsta, ka skolēni krievu valodu izvēlas vairāk nekā vācu valodu, bet valodai neesot ikdienas pielietojuma, jo skola atrodoties ļoti latviskā rajonā. «Interese par krievu valodu ir neliela. Skolēni mācās angļu valodu un kā otru svešvalodu izvēlas vācu. Jauniešiem nav motivācijas mācīties krievu valodu, jo viņi nepārzina darba tirgu,» pārliecināta ir Balvu valsts ģimnāzijas direktore Inese Paidere, atzīstot, ka lielākoties jaunieši mācīties un strādāt vēlas ārzemēs, jo Balvos jauniešiem darba iespējas ir nelielas.
Valodu apgūst bez aizspriedumiem
Rīdziniece Agrita Ozoliņa pašlaik strādā banku sektorā un krievu valodu apgūst labprāt. To viņa dara, lai būtu labākas iespējas, kā arī vieglāka komunikācija, jo darbā vairāk nepieciešama krievu, nevis angļu valoda, jo ar Krieviju notiek ekonomiska sadarbība un no Krievijas ieplūst kapitāls. Agrita arī turpmāk sevi saredz darbojamies finanšu jomā.