Viedoklis: nacionālisti no abām pusēm manipulē sabiedrību 3

Ekonomika nav labākajās pozīcijās, kā parunā „pacients ir visdrīzāk miris, nekā dzīvs”, tieši tāpēc arī Latvijas Republikas prezidents pauž domu, ka atgriezties vairāk nav kur – iedzīvotāju skaits Latvijā sarūk ātros tempos – 20 gadu laikā no Latvijas izbrauca 800 tūkstoši cilvēku. Zemi pārdodam, uzņēmumus likvidējām, bet jaunie uzņēmumi cīnās par savu eksistēšanu. Elektorāta paliek mazāk, bet partiju viennozīmīgi ir par daudz. Tāpēc jautājumi par valodu novērš cilvēku uzmanību no pastāvošām problēmām.

No vienas puses man ir viņu žēl, jo tādā veidā viņi zāģē zaru, uz kura sēž. Es jau biju rakstījusi viedokli, ka nevar krievu padarīt par latvieti, bet latvieti par krievu. Ar tādu politiku aug nekonkurētspējīga paaudze, apgalvojot, kā, piemēram, Kultūras ministre Jaunzeme Grende: „Mums jābūt stipriem un izturīgiem ikdienas dzīvē – runāsim latviešu valodā. Jābūt skolām, bērnu dārziem, kur apmācība notiek tikai latviešu valodā, un masu saziņas līdzekļiem jāinformē sabiedrību latviešu valodā. Neliekties. Nekrāpties. Ir jāsargā savu kultūru, valodu un valsti.” Lasot šos vārdus uz sejas parādās smaids – laikam Helovīns ir latviešu nacionālie svētki vai Ziemassvētki, kuri jau sen netiek svinēti pēc latviešu tradīcijām, bet ir pārņēmuši amerikāņu – eiropiešu stilu. Par ko runā šie kungi? Par kādu kultūru? Latviešu kultūru, tradīcijas un valodu saglabāja tā sauktajā okupācijas laikā, un tam visam ir pierādījumi fotogrāfijās, kad bija uzraksti ēdnīcās, veikalos latviešu valodā, Dziesmu svētki, kuri ir pazīstami arī ārpus Latvijas robežas. Ir redzams, ka kungiem ir īsa atmiņa, vai vienkārši atceras to, kas viņiem ir izdevīgāk.

Jaunai paaudzei atliek vien izteikt līdzjūtību. Jebkurā uzņēmumā jāzina vismaz divas valodas – krievu un latviešu. Ja krievu bērni Latvijā pārvalda divas valodas, vai arī trīs valodas, tad latviešu bērni, kuri nepārzina krievu valodu ir ielikti šauros rāmjos, un viņu iespējas ir ierobežotas. Somijas prezidents piesauc iedzīvotājus mācīties krievu valodu, Londonas mērs piesauca britus svinēt Meteņus krievu stilā, bet Latvijas valdība uzliek sodus tām personām, kuras nepārvalda labi latviešu valodu un plāno ieviest jaunas sankcijas par valodas izsmiešanu. Ko viņi ar to grib pateikt skaidri nav zināms, bet var paredzēt, ka būs represijas.

Ziniet, ja varētu padomāt, ka šīs personas nesaprot ko dara pret saviem iedzīvotājiem, tad tiem varētu just līdzi. Īstenībā viņi visu saprot – viņiem vienkārši gribas sajust varas garšu, uzlabot ekonomiku viņi nevar un arī nevēlas. Lai pievērst sabiedrības uzmanību nepieciešams atrast ienaidniekus. Ļoti žēl, ka daudzi latvieši uzķeras uz šī āķa, ja krievi runās ar viņiem latviešu valodā, tad arī maciņā paliks vairāk naudas. Diemžēl, bet tā ir tikai ilūzija. Nevajag domāt, ka nacionālisti ir tikai latviešu pusē, arī krievvalodīgo pusē ir nacionālisti, kuriem nav svarīgi ekonomikas jautājumi, bet tie pirmajā vietā ceļ jautājumus par pilsonību un valodu. Ja būtu iespēja risināt pilsonības jautājumu ar referenduma palīdzību, tad noteikti viņus atbalstītu. Es arī minēju tādu tendenci, ka Latvijā dzīvojošie nepilsoņi nevēlas pieņemt Latvijas pilsonību, un tam ir objektīvi iemesli, kaut arī lielākā daļa nepilsoņu pārvalda latviešu valodu.

Valodas jautājums – jā, tagad ātrā laikā vajag, lai Latvijas skolās un bērnu dārzos mācību process notiktu latviešu valodā, bet kā viņi to grib panākt? Valstī, kur latviešu valodā runājošo iedzīvotāju skaits ir nedaudz lielāks par miljonu, bērnus atdod latviešu bērnu dārzos, ir arī tādi, kuri vēlas apmeklēt poļu bērnu dārzus. Pēc savas pieredzes pateikšu, ja grupā ir viens vai divi krievvalodīgie bērni, tad visa grupa sāks runāt krievu valodā, tas ir labi gan vienai pusei, gan – otrai. Kā var padarīt latviešu bērnu dārzu, ja to apmeklē krievu bērni? Pie mums tikai grāmatās viss ir vienkārši, realitāte ir pavisam cita, un dzīve ienes savas korekcijas. Neaizmirsīsim arī par vienu faktu – referendumam savākto parakstu daudzums ir nepietiekošs.

Nacionālisti no abām pusēm tie ir divi trauki, kuri savienoti savā starpā, ja vienā ūdens daudzums samazinās, tad otrā – palielinās. Tas pats arī šeit, vieni grib krievu skolas pārvest uz latviešu valodas apmācību – vāca parakstus, bet nesavāca. Krievu nacionālistu puse grib atriebt, tāpēc piedāvā krievu valodai piešķirt otrās valsts valodas statusu. Vai ir vajadzīga krievu valoda Vidzemē un Kurzeme? Latgalei un konkrēti Daugavpils pilsētai tas ir nepieciešams – protams ne kā valsts valoda, bet kā oficiālā valoda. Taču liek jautājumu par krievu valodas kā valsts otro oficiālo valodu, zinot jau iepriekš, ka šī ideja nebūs atbalstīta. Šeit arī redzam, ka uzvaru neviens neguva, elektorāta kā no vienas puses tā arī no otras puses nav.

Ja šīs abas puses naidos, tad arī viņu politiskā karjera turpināsies. Nevajag padoties manipulācijām no viņu puses, bet ir jādomā par to, kā apvienot spēkus, lai attīstīt Latvijas ekonomiku mūsu bērnu labad.