Ārvalstu tūristi pērn Latvijā atstājuši 383,6 miljonus latu

foto: luniverso.com
foto: luniverso.com

Pagājušajā gadā nedaudz pieaudzis ārvalstu ceļotāju skaits un viņu izdevumi Latvijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Ārvalstu ceļotāji pērn 5,6 miljonus reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 0,6% vairāk nekā 2011.gadā. Ceļotāju skaita nelielo pieaugumu ietekmēja pasažieru apgrozības samazinājums lidostā Rīga un nelielais ceļotāju skaita pieaugums pārējos transporta veidos.

Pērn ārvalstu ceļotāji mūsu valstī iztērēja 383,6 miljonus latu, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2011.gadā. Visvairāk Latvijas apmeklējuma laikā tērējuši vairākdienu ceļotāji no Krievijas, atstājot 63,2 miljonus latu. Tūristi no Zviedrijas Latvijā iztērējuši 40,1 miljonus latu, no Vācijas – 30,3 miljonus latu, no Norvēģijas – 25 miljonus latu, no Lietuvas – 19,6 miljonus latu, bet no Lielbritānijas – 17,5 miljonus latu. Ceļotāji Latvijā uzturējušies vidēji 4 diennaktis.

72% no ārvalstu ceļotājiem, kuri nakšņoja Latvijā, apmetās viesnīcās vai citās tūristu mītnēs, bet 28% pie radiem vai draugiem. No visiem ceļotājiem 36% Latviju apmeklēja pirmo reizi.

Analizējot vairākdienu ceļotāju skaitu pa valstīm un salīdzinot to ar 2011.gadu, redzams, ka par 27% palielinājies ceļotāju skaits no Zviedrijas, no Igaunijas – par 18%, no Lietuvas – par 6% un no Vācijas – par 5%.

Par Latvijas apmeklējuma iemesliem 38% ārvalstu ceļotāju nosauca atpūtu, 27% – darījumu kārtošanu, bet 25% kā ceļojuma iemeslu minēja draugu vai radinieku apmeklējumu. Salīdzinot ar 2011.gadu, par 6% palielinājās ceļotāju skaits, kas kā savu galveno ceļojuma iemeslu minēja draugu un radinieku apmeklējumu.

Lai iegūtu informāciju par Latviju, ārvalstu ceļotāji izmanto dažādus avotus: 26% to ieguvuši internetā, 20% no radiem, draugiem un paziņām,16% – savu iepriekšējo apmeklējumu laikā, 14% – no tūrisma rokasgrāmatām un no plašsaziņas līdzekļiem, 13% – no darījuma braucienu pieredzes.

No visiem vairākdienu ārvalstu ceļotājiem, kas pērn šķērsoja Latvijas valsts robežu, 46% izmantoja gaisa transportu, 31% – autotransportu, 13% – jūras transportu un 10% – dzelzceļa transportu. 


Написать комментарий