Starptautisko attiecību profesors par divu premjeru tikšanos: protokolētā tikšanās ir labāk, nekā nekas 1

foto: lat.gorod.lv
foto: lat.gorod.lv

Piektdien, 5.aprīlī, Baltijas jūras reģiona valstu padomes pasākumu ietvaros Sanktpēterburgā notika Krievijas un Baltijas valstu premjeru tikšanās.

Tās gaitā tika apspriesti ekonomikas, transporta jautājumi, lauksaimniecības preču eksports uz Krieviju, valstu sadarbības uzlabošana.

Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis atzīmēja, ka tikšanās bija pozitīva un konstruktīva. Tās gaitā Latvija ierosināja jautājumu, kuri ir saistīti ar transporta pārvadājumiem un dzelzceļu infrastruktūru, apspriešanu. Tika runāts arī par Terehovas un Grebņevas muitu kontroles punktiem, par vienkāršotas robežkontroles punktu izveidi pierobežu rajonu iedzīvotājiem. Tāpat Latvija informēja Krieviju par savām darbībām sakarā ar gāzes tirgus liberalizāciju.

Kāda bija šī tikšanās, vai tai bija formāls raksturs un vai iespējama Latvijas un Krievijas turpmākā sadarbība, portāls Gorod.lv jautāja Sanktpēterburgas valsts universitātes starptautisko attiecību profesoram Nikolajam Meževičam.

Novērtējot Krievijas un Latvijas izpildvaras galvu tikšanās rezultātu, jāņem vērā sekojošie faktori:

Tā ir tikšanās plaša starptautiskā pasākuma ietvaros. Šādos gadījumos dienas kārtība nav īpaši plaša. Tiek uzstādīti principiālie jautājumi, kuri netiek risināti. Vienošanās netiek parakstītas.

Jāatzīmē, kā kaimiņvalstu starpā jābūt diplomātisko tikšanos, paradiplomātisko kontaktu, ekonomisko sakaru un interešu saskaņošanas mehānismam, neatkarībā no tā, kādas šobrīd ir kaimiņvalstu attiecības. Krievijas un Latvijas attiecībās augstākminētā nav, kaut arī ir patīkami, ka mūsu dialogs ir daudz efektīvāks par Sīrijas iekšējo dialogu.

Tāpat jāatzīmē, ka valdību galvas nevarēja detalizēti izskatīt pat nosacīti nelielu jautājumu virkni, kuru apspriešanā parasti tiek aicināti kompetentie vadītāji un eksperti. Šī tikšanās veids izslēdza augstākminēto.

Pieejamie ierobežotie informācijas avoti liecina, ka V.Dombrovska kungs vairāk uztraucas par to, kā šo tikšanos uztvers Rīgā, nevis par to, kādi Latvijas ekonomikai būtiskie momenti ir saistīti ar šo tikšanos.

Beidzot jāmin, ka divdesmit gadu laikā Krievijas un Latvijas attiecības gandrīz neattīstās. Esam pieraduši dzīvot atsevišķi un patstāvīgi risināt savas problēmas. Krievijai ir vairāk problēmu, bet arī vairāk to risināšanas iespēju. 1920.gads vairs neatkārtoties un Krievijai ir citas iespējas sadarboties ar Eiropu. Šajā kontekstā jebkurā tikšanās – pat protokolētā ir labāk, nekā nekas.
 


Написать комментарий

A kas ir šis profesors? No kurienes?