Salīdzinājumā ar sērijveida dzīvokļu cenu augstāko punktu - nekustamā īpašuma burbuļa jeb pirmskrīzes periodu 2007.gadā - patlaban tā ir līdz pat 65% zemāka, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).
Lielākā daļa jeb vairāk nekā 80% no mājokļu darījumiem Rīgā notiek sērijveida dzīvokļu tirgū, un to kopskaits palielinās, taču cenu līmenis ir nemainīgs jau vairāk nekā divus gadus. Savukārt Rīgas centrā, Vecrīgā un Jūrmalā, kas ir nekustamo īpašumu tirgus ekskluzīvākais segments un veido vien dažus procentus no kopējā darījumu skaita, vērojams cenu kāpums, novērojuši LANĪDA eksperti.
Eksperti turpmāk neprognozē straujas izmaiņas sērijveida dzīvokļu cenās. To apliecina arī fakts, ka mājokļu iegādei izsniegto kredītu apjoms turpina samazināties. 2012.gadā salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn kopējais Latvijas banku izsniegto mājokļu kredītu apjoms sarucis par 11%. Tāpēc kreditēšanas tirgus joprojām vērtējams kā pārāk mazaktīvs, lai būtiski ietekmētu pieprasījuma un līdz ar to mājokļu cenu strauju kāpumu.
"Runāt par jaunu "burbuli" nekustamā īpašuma tirgū patlaban noteikti nav pamata. Lai cilvēki izrādītu interesi par līdzekļu ieguldīšanu īpašuma iegādē, cenu pieaugumam jābūt 3-5% virs inflācijas līmeņa. Savukārt sērijveida dzīvokļu cenas pēdējos gados ir palielinājušās tik minimāli, ka nesasniedz pat inflācijas rādītājus. Ņemot vērā padomju gados būvēto māju tehnisko stāvokli, kā arī gauso renovācijas procesu, var teikt, ka lielākajā mājokļu segmentā notiek burbulim pretējs process, un šie īpašumi atrodas vērtības samazināšanās zonā," situāciju nekustamo īpašumu tirgū raksturo LANĪDA un "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.
Lai arī Rīgas centrā un Vecrīgā ir salīdzinoši augsta ārvalstu investoru aktivitāte, tomēr šajā segmentā nav vērojami ļoti intensīvi ēku rekonstrukcijas un būvniecības darbi, kas būtu vērsti uz šo pircēju pieprasījuma apmierināšanu. Jauni projekti tirgū ienāk pakāpeniski, un nekustamo īpašumu tirgus piedāvājumā joprojām saglabājas deficīts, norāda LANĪDA.
Kā liecina LANĪDA ekspertu apkopotie dati, darījumi Rīgas klusā centra jaunajos vai pilnībā rekonstruētajos namos, kas lielākoties ir pievilcīgi ārvalstu investoriem, mēnesī veido vien dažus procentus no visiem dzīvokļu iegādes darījumiem galvaspilsētā.
Pērn šajā segmentā vērojams cenu kāpums - 2012.gadā jaunās vai pilnībā renovētās ēkās Rīgas centrā vidējās cenas palielinājušās par aptuveni 15%, savukārt mikrorajonu jaunajos projektos, kur ārvalstu pircēju īpatsvars nav tik liels, vidējā dzīvokļu cena pērn augusi vien par aptuveni 6%.
"Pēc darījumu skaita mazākos tirgus sektoros, piemēram, Jūrmalā, kur ir liela ārzemju pircēju aktivitāte un pieprasījuma veicināts projektu attīstības bums, risku mazina apstāklis, ka šie projekti tiek finansēti galvenokārt ar pašu uzņēmēju līdzekļiem, nevis banku aizdevumiem. Nelabvēlīgu tirgus situācijas izmaiņu gadījumā ietekme uz nekustamā īpašuma nozari un visu ekonomiku kopumā būtu daudzkārt mazāka nekā tad, ja šāda apjoma Jūrmalas mājokļu būvniecības un iegādes finansēšanā izmantotu kredītlīdzekļus," skaidro Šīns.