Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā ieviesīs virkni labojumu un precizējumu, no kuriem īpaši nozīmīgi ir bezdarbnieku profilēšanas un citu pasākumu ieviešana.
Šos grozījumus galīgajā lasījumā šodien atbalstījusi Saeima. Tiks ieviesta bezdarbnieku sadalīšana noteiktās grupās secīgai iesaistei aktīvajos nodarbinātības pasākumos jeb bezdarbnieku profilēšana, ko plānots uzsākt no 1. septembra. Bezdarbnieku apmācību tiks plānos, ņemot vērā katra bezdarbnieka individuālo situāciju un izvērtējot gatavību iesaistīties darba tirgū. Sākotnēji bezdarbniekiem plānots piedāvāt apmācību esošo prasmju un iemaņu uzlabošanai, un tikai tad, ja tas nebūs līdzējis atrast darbu. Nodarbinātības aģentūras klientam būs pieejami arī finanšu ietilpīgāki pakalpojumi, piemēram, profesionālā apmācība vai pārkvalifikācija.
Lai motivētu bezdarbniekus aktīvāk meklēt darbu, līdztekus norisināsies jauni aktīvās nodarbinātības atbalsta pasākumi. Sadarbībā ar bezdarbnieku izstrādās individuālu darba meklēšanas plānu, veiks piemērota darba noteikšanu, kā arī informēs par darba meklēšanas metodēm.
Valdībai būs jānosaka plašāki piemērota darba kritēriji, nekā tie patlaban noteikti likumā, savukārt bezdarbniekam ir pienākums pieņemt piemērotu darba piedāvājumu, bet, ja klients no tā atkārtoti atsakās, viņš var zaudēt bezdarbnieka statusu. Taču šobrīd kritēriji neļauj objektīvi izvērtēt, vai darbs ir piemērots, jo, piemēram, netiek ņemta vērā bezdarbnieka sociālā situācija, iespējas strādāt pilnu darba laiku, kā arī paredzētais darba samaksas apmērs, norāda likumprojekta autori. Kā vienīgie kritēriji patlaban definēti bezdarbnieka profesionālā sagatavotība, veselības stāvoklis, kā arī potenciālās darbavietas sasniedzamība.
Pārņemot Eiropas Savienības prasības, likuma grozījumi paplašina to personu loku, kurām ir tiesības iegūt bezdarbnieka un darba meklētāja statusu. Šādas tiesības paredzētas arī trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas un strādā Latvijā.
Likuma izmaiņas arī nosaka ― par laiku, kad bezdarbnieks piedalās algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, viņam neizmaksās valsts vecuma pensiju, kas piešķirta priekšlaicīgi. Tas nepieciešams, lai ievērotu valsts vecuma pensijas izmaksas pamatprincipu ― pensija netiek izmaksāta par laiku, kad par personu ir veiktas sociālās iemaksas pensiju apdrošināšanai.