Bijušā ASV Nacionālās drošības aģentūras (NSA) tehniķa Edvarda Snoudena atklāsmes par to, ka amerikāņu īpašie dienesti novērojuši arī Eiropas valstu pilsoņus, skaļi atbalsojušās Vācijā.
Sabiedrība vēlas zināt, cik plaši notikusi valsts pilsoņu novērošana, cik daudz par to zinājusi Vācijas valdība. Speciāla parlamenta komisija jau uzsākusi valdības amatpersonu iztaujāšanu, taču opozīcija nav apmierināta ar saņemtajām atbildēm un liek saprast, ka izmantos skandālu kā ieroci pret kancleri Angelu Merkeli pirms 22. septembrī gaidāmajām bundestāga vēlēšanām.
Vācijas ekonomikas lieliskais stāvoklis, zemais bezdarba līmenis un tas, ko A. Merkele bija paveikusi, lai atrisinātu eirozonas valstu parādu krīzi, solīja viņai samērā drošu uzvaru vēlēšanās un iespēju trešo reizi kļūt par valdības vadītāju, atgādina AP. Taču beidzamās nedēļas laikā konservatīvās kancleres sāncenši no kreiso centristu nometnes izvērtuši plašu kampaņu, cenšoties pierādīt, ka valdība un tās vadītāja nav rīkojušies pietiekami izlēmīgi, lai pasargātu Vācijas pilsoņus no svešas valsts (lai arī formālu sabiedroto) īpašo dienestu pārlieku lielās ziņkāres. Sociāldemokrātu līderis Pērs Šteinbriks bez liekiem aplinkiem paziņojis – ja valdība patiešām zinājusi par NSA programmu PRISM, kuras ietvaros izsekoti Vācijas pilsoņi, un, ja tā nav darījusi neko, lai nepieļautu Vācijas pilsoņu tiesību pārkāpumus, A. Merkele ir pārkāpusi zvērestu, jo, stājoties amatā, solīja nepieļaut kaitējuma nodarīšanu Vācijas pilsoņiem.
«Pret privāto datu aizsardzību Eiropā attiecas daudz delikātāk nekā ASV. It īpaši tas attiecas uz Vāciju, kur ļaudis vēl atceras, kā viņus nacistu valdīšanas laikā izspiegoja gestapo, bet sociālistiskās Vācijas Demokrātiskās Republikas pastāvēšanas gados – šīs valsts slepenpolicija STASI,» norāda AP.