Juris Viļums: Eiro latgaliski 1

Patīk tas kādam vai nepatīk, neatkarīgi no tautas noskaņojuma (kur eiroskeptiķi vēl joprojām pamanās apsteigt eirooptimistus gandrīz uz pusi) nu jau tas ir neizbēgams fakts – katram 2014.gads iesāksies ar divu valūtu aktīvām kalkulācijām.

Iedzīvotāju pesimisms un bailes no nezināmā šajā jautājumā ir saprotamas – tik daudz dažādu pārmaiņu un negatīvu notikumu ir skāruši katru Latvijas ģimeni. Banku krahs, nereti darba zaudējums, vispārējā krīze un citas ķibeles. Un nu atkal vēl viens iespējams pārbaudījums.

Kliedēt bažas par eiro ieviešanu un veikt skaidrojošus pasākumus Latvija ir uzsākusi diezgan vēlu. Tomēr informatīvajā kampaņā ieguldāmie līdzekļi ir pietiekami lieli, lai dotu iespēju uzrunāt katru Latvijas iedzīvotāju gan vietā, kur viņš dzīvo, gan valodā, kādā runā.

2012.gada septembra sākumā Tirgus un socioloģisko pētījumu aģentūras „Latvijas Fakti” veiktā aptauja liecina, ka reģionālā griezumā visvairāk atbalstītāju eiro ieviešanai ir Vidzemē – 40,1%, Rīgā tie ir 39,7%, Kurzemē – 33,5% un Zemgalē – 30,3%. Bet vismazāk atbalstītāju eiro ieviešanai ir Latgalē – tikai 23,3% (aptaujā piedalījās 1009 Latvijas iedzīvotāji).

Apskatot aptaujas datus, acīmredzami, ka vislielākais skaidrojošais darbs ir veicams Latgalē. Reklāmas speciālists Ē.Stendzenieks, kura pārstāvētā aģentūra būs viena no eiro ieviešanas informatīvās kampaņas "Eiro. Latvija aug." veidotājām, sacījis: „Eiro kampaņai jāsasniedz ikviens…”. Droši vien tāpēc kampaņa tiks veidota divās valodās – latviešu un krievu.

Diemžēl termins „ikviens” uz Latgali attiecas tikai daļēji. Tik svarīgā jautājumā kā „jaunas valūtas ieviešana”, tauta jāuzrunā valodā, kurā tā sazinās ikdienā, valodā, kurā domā un risina svarīgākās problēmas ģimenē un sadzīvē. Tieši tāpēc daudzu Latgales pašvaldību nolikumos par novada Attīstības programmas izstrādi pretendenta atlases kritērijs ir spēja prezentēt programmu latgaliski. Daudzi latgalieši gluži vienkārši neuzticas informācijai, kas sniegta viņiem „oficiāli pareizajā” mēlē. Vai varbūt paredzēts, ka latgaliešu informēšanai tiks izmantota kaimiņzemes (Krievijas) valoda? Rēzeknes Augstskolas 2009.gada pētījuma „Valodas Austrumlatvijā” intervijas ar vietējiem iedzīvotājiem liecina: „Tā [latgaliešu valoda] ir savdabīga kultūras bagātība, kuru […] lieto gan skolās, gan administratīvajās iestādes, gan citās sociālajās vidēs un saziņas situācijās (Mežāre, 2008)”.

Vai mūsu valstij tik svarīgais jautājums par jaunas valūtas ieviešanu tad beidzot nav tas gadījums, kad griežoties pie „ikviena Latvijas iedzīvotāja”, latgalietis ir pelnījis saņemt uzrunu dzimtajā valodā? Manuprāt, līdzekļu sadalījumā: kampaņas izvietošana medijos (Ls 226 228), semināri (Ls 182 400), poligrāfija (Ls 115 949), metodiskie materiāli skolām (Ls 112 530) būtu jāatrod kāda vieta arī latgaliskam skaidrojumam. Jāatgādina, ka Tautas skaitīšanā 8% Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka latgaliešu valodu lieto ikdienā (Latgalē – gandrīz 36%).

Izskaidrojot katram latgalietim, kas par zvēru ir tas eiro, droši vien arī tā atbalstītāju skaits Latgalē varētu pieaugt. Galu galā – saprast un patiesi ieklausīties ir divas dažādas lietas.