Dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas dalībniekus, kas pilda savas saistības un nodrošina noteiktā iepakojuma apjoma pārstrādi, plānots atbrīvot no dabas resursa nodokļa, savukārt tiem, kas prasības nepilda, nodoklis būs jāmaksā desmitkārtīgā apmērā, otrdien, 8.oktobrī vienojās valdība.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ar dzērienu ražotājiem un tirgotājiem ir parakstījusi sadarbības memorandu par depozīta sistēmas ieviešanu atkārtoti lietojamam un vienreiz lietojamam dzēriena iepakojumam. Iecerēts, ka PET un stikla pudeles, kā arī skārda bundžas pret atlīdzību atpakaļ varēs nodot, sākot no 2015. gada.
Depozīta sistēma veidos pamatu tam, lai turpmāk Latvijas mežos, laukos un pļavās vairs nenonāktu dzērienu stikla, plastmasas vai skārda iepakojuma atkritumi, norāda VARAM.
Valdības atbalstītie grozījumi dabas resursu nodokļa likumā paredz, ka dabas resursu nodokļu maksātāji, kas ražo vai realizē dzērienu vienreizējos iepakojumos, var nemaksāt dabas resursu nodokli par šiem iepakojumiem, ja tas piedalās depozīta sistēma - vai nu noslēdz līgumu ar oficiāli atzītu iepakojuma depozīta sistēmas operatoru vai nodrošina iepakojuma pieņemšanu no iedzīvotājiem un tā reģenerēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Savukārt uzņēmumi, kas ražo vai realizē dzērienu vienreizējos iepakojumos un nepiedalās depozīta sistēmā, maksās nodokli par iepakojumu desmitkārtīgā apmērā.
Pašlaik nodokļa likmes ir 0,25 lati par stikla iepakojuma kilogramu, 0,65 lati plastmasas (polimēru) izejmateriālu iepakojumiem, 0,7 lati par metāla iepakojuma kilogramu, 0,15 lati par koksnes, papīra un kartona vai citu dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriālu iepakojuma kilogramu, 0,45 lati par oksi-sadalāmās plastmasas izejmateriālu iepakojumiem un 0,9 lati polistirola izejmateriālu iepakojumiem.
Valdība iecerējusi piemērot depozīta sistēmu dzērienu izlietotajam iepakojumam, lai savāktu vairāk šo preču izlietoto iepakojumu, un atbrīvotu uzņēmumus no dabas resursu nodokļa. Savukārt, tiem nodokļa maksātājiem, kuri šajā sistēmā nepiedalīsies un līdz ar to pārkāps Iepakojuma likuma normas, paredzēts piemērot ievērojami augstāku nodokļa likmi nekā pārējam iepakojumam, kuram nav paredzēts piemērot depozīta sistēmu.
Tāpat arī likumprojektā noteikts, kā aprēķināms un maksājams nodoklis, ja attiecīgajā gadā netiek nodrošināta normatīvajos aktos par iepakojuma apsaimniekošanu un iepakojuma depozīta sistēmu noteiktās izlietotā iepakojuma atpakaļ savākšanas un reģenerācijas apjomu izpilde.
Šajā gadījumā depozīta sistēmas operatoram būs jāmaksā nodoklis desmitkārtīgā apmērā par iepakojuma apjomu, kāds nav reģenerēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām par iepakojumu un līgumam konkrētā pārskata periodā. Respektīvi, ja reģenerācijas norma konkrētajā gadā būs 60% no saražotā vai realizētā iepakojumu apjoma, bet reģenerēti tikai 55%, tad nodoklis desmitkārtīgā apjomā tiks piemērots iepakojuma apjomam, kas atbilst nereģenerētajiem 5%.
Nodokļa maksātājs šajā gadījumā būs depozīta sistēmas operators, jo viņš nebūs nodrošinājis atbilstošo prasību izpildi.
Depozīta sistēmas operators pie šādas pieejas ir motivēts pārdomāti organizēt sistēmas darbību un efektīvi pārvaldīt resursus, ievērojot veiktos ieguldījumus, uzskata ministrija.
Paredzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2015.gadā.