Ja Slovēnijas aizņemšanās izmaksas turpinās būt augstas, valstij nāksies lūgt starptautisko palīdzību, pavēstījis Slovēnijas Centrālās bankas vadītājs Bostjans Jazbeks.
Slovēnijas Centrālā banka arī samazinājusi ekonomikas izaugsmes prognozes.
Paredzēts, ka Slovēnijas IKP šogad samazināsies par 2,6%, kas ir vairāk nekā aprīlī prognozētie 1,9%. Vienlaikus Slovēnijas lielākās bankas pieder valstij un ir apgrūtinātas ar tā dēvētajiem «sliktajiem kredītiem», kas veido aptuveni 22,5% no valsts ekonomikas.
Slovēnijas centrālās bankas vadītājs norādījis, ka viņš apsvērtu palīdzības lūgšanu starptautiskajiem aizdevējiem, ja Slovēnijas obligāciju likmes turpinās būt augstas. Viņš atklāja, ka tiks darīts viss, lai likmes samazinātu. «Taču, ja tas nebūs veiksmīgi, ir iespēja, ka varētu tikt lūgta palīdzība dažādu programmu ietvaros,» sacīja B. Jazbeks.
Vienlaikus Slovēnijas premjerministre Aļenka Bratušeka atzinusi, ka nepieciešamā summa, lai glābtu bankas, šobrīd nav pilnībā zināma. Premjere norādījusi, ka tiek darīts intensīvs darbs, lai izvairītos no starptautiskās palīdzības lūgšanas. Spekulācijas par to, ka Slovēnijai būs nepieciešams starptautisks aizdevums, izskanējušas arī iepriekš. Novembrī būs zināmi Slovēnijas banku stresa testu rezultāti, un gaidāms, ka tie varētu sniegt atbildi uz to, cik liela summa nepieciešama šīs valsts kredītiestāžu darba nodrošināšanai.
Šobrīd Slovēnija ir «atlikusi» 1,2 miljardus eiro, ar kuru palīdzību plānots rekapitalizēt tās trīs lielākās bankas. Analītiķi gan izteikušies, ka banku stresa testi varētu atklāt lielāku «finanšu caurumu» nekā šobrīd tiek prognozēts.
Maijā Slovēnijas valdība nāca klajā ar ekonomisku pasākumu programmu, kurai vajadzētu palīdzēt izvairīties no starptautiskā aizdevuma lūgšanas. Programmā valsts valdība apņēmusies veikt banku sektora rekonstrukciju, palielināt nodokļus un īstenot valsts īpašumu privatizāciju. Slovēnija iecerējusi par diviem procentiem palielināt pievienotās vērtības nodokli (no 20% līdz 22%) un izpārdot 15 valsts īpašumus.
Reaģējot uz problēmām Slovēnijas ekonomikā, starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazināja šīs valsts kredītreitingu noBaa2 līdz Ba1, tādējādi tas «iekritis» tā sauktajā «miskastes» reitingu zonā.